Digitālā sabiedrība

Kā tu rīkojies tīmeklī, kad runa ir par Taviem datiem? Drīzāk piesardzīgi? Drīzāk bezrūpīgi? Vai izsvērti un pragmatiski? Noskaidro to!

Kā pārvietoties internetā, lai neatstātu pēdas? Kāpēc tiek izšķirts starp baltās un melnās cepures hakeriem? Un kas patiesībā ir kriptogrāfiskie kari? Jautājumi par datu aizsardzību un drošību tīmeklī bieži vien skan sarežģīti, taču uz daudziem no tiem ir pavisam vienkārša atbilde.
 

Kas jauniešiem jāzina par mākslīgo intelektu (MI), lai prastu to atbildīgi izmantot? Nevalstiskās organizācijas Tactical Tech līdzdibinātāja Stefānija Henkija stāsta par savu pieredzi ar digitālās paaudzes jauniešiem un nepieciešamību izglītības iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai kopīgi veicināt digitālo pratību.

Facebook, Siri vai Alexa – visur, kur izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, sabiedrība bieži sūdzas par privātuma aizsardzības trūkumu. Taču inteliģentajām sistēmām interese par personiskajiem datiem ir ļoti niecīga, salīdzinot ar vispārinātajiem un standartizētajiem dzīves kontekstiem, kurus tās automatizē. 

Vai mums ir vajadzīgi likumi un ētikas standarti mākslīgā intelekta (MI) attīstībai? Birmingemas Universitātes tiesību, ētikas un datorzinātņu profesore Kārena Jena (Karen Yeung) skaidro, kāpēc ir steidzami jāregulē tehnoloģiju attīstība.

Ko digitālais laikmets dara ar holokausta piemiņu? Notikumu liecinieks Abba Naors, ģermānists Ernsts Hitls, Aušvicas memoriāla preses darbinieks Pāvels Savickis un abituriente Emelija Fuksa stāsta par pieredzi, iespējām un riskiem. 

Populāras lietotnes savu lietotāju datus bieži izmanto citādi, nekā viņi to vēlētos. Tomēr pastāv alternatīvas. Digitalizācijas ekspertam Markusam Bekedālam ir ieteikumi.

To, kādu saturu mēs atrodam internetā - kādi meklēšanas rezultāti, videoklipi vai ieraksti sociālajos plašsaziņas līdzekļos mums tiek rādīti vispirms, arvien vairāk nosaka daži lieli interneta koncerni. Tādējādi tie ietekmē ne vien mūsu patēriņa uzvedību, bet arī politiskā viedokļa veidošanos. ES Digitālo pakalpojumu akta mērķis ir nodrošināt lielāku caurskatāmību.

Jau vairākus gadus, sēžot dīvānos un stāvot rindās, mēs piekopjam kādu jaunu paškontroles un identitāti apliecinošu rituālu: mēs apmierināti smaidām, veroties noieto soļu, miega kvalitātes, uzņemto kaloriju, menstruālā cikla un mācību produktivitātes statistikā.

Soli pa solim sekot priekšrakstiem, līdz problēma ir atrisināta: apmēram tā darbojas algoritmi. Kas var būt atvieglojoši un strukturējoši no vienas puses, bieži vien ir diskriminācija no otras puses.

Viens kontrolē visus. Tā britu filozofs Džeremijs Bentams (1748-1832) iztēlojās moderno cietumu – panoptikumu. Mūsdienās par kaut ko līdzīgu ir kļuvis „netoptikums“ – dažu uzņēmumu kontrolēts internets.

Algoritmi, kuri soda vai atalgo valsts iedzīvotājus, pamatojoties uz savāktajiem datiem, – Ķīnā un Indijā tā dēvētā algoritmiskā pārvaldība jau sen ir realitāte. Bet arī Vācijā jau ir datorprogrammas, kas pieņem cilvēku dzīvi ietekmējošus lēmumus.

Ko ar mums izdara viedtālrunis, kad to arvien biežāk lietojam? Kā tas ietekmē mūsu galvu un ķermeni? Līvena Kvina (Liwen Qin) grib noskaidrot patiesību.

Cilvēks, ievietojot savus attēlus internetā, var kļūt par vieglu deepfake mērķi. Datorprogrammas no fotogrāfijām spēj ievietot sejas viltus ziņās vai viltus porno. Līvenu Kvinu (Liwen Quin) satrauc jauno tehnoloģiju iespējas.
 

Kā var un vajadzētu definēt īstenību laikā, kurā pastāv virtuālās un alternatīvās realitātes, VR brilles un viltus ziņas?

Katram no mums ir vismaz viena digitālā identitāte! Digitalitāte jau sen nosaka ne tikai mūsu ikdienas dzīves tehnisko jomu, bet arvien vairāk arī mūsu sociālās struktūras.

Monē, van Gogs, Rihters – māksla ir neizbēgami saistīta ar tiem, kas to radījuši. Kā šīs attiecības mainās, algoritmiem kļūstot radošiem? Par mākslinieku jauno lomu.

Cilvēktiesību juriste un autore Morīna Veba (Maureen Webb) skaidro, kā tehniskie risinājumi var saasināt diskrimināciju un kā hakeri ir apņēmušies digitālajā telpā saglabāt demokrātiskās pamattiesības. 

Priekšstats, ka mūsu realitāte iedalās analogajā tramvaju, pēcpusdienas kafijas un pastkaršu pasaulē un no tās tālu esošā digitālā vieninieku un nuļļu, interneta veikalu un World-of-Warcraft spēlētāju pasaulē, savu laiku ir pārdzīvojis.
 

Petīciju parakstīšana, peldbaseina apmeklējuma rezervācija, tiešsaistes apmācības – daudzas ikdienas lietas šodien darbojas digitāli. Tie, kuriem nav piekļuves internetam vai arī viņu digitālās kompetences ir visai ierobežotas, tādējādi varētu tikt atstumti no sabiedrības.

Kāpēc internetā joprojām ir tik daudz šķēršļu cilvēkiem ar invaliditāti? Jeb varbūt tā tomēr nav taisnība? NVO dibinātāja Tifānija Brara, video influenceris Daniels Džonss, lietotņu izstrādātājs Havjers Montaners un pētnieks Šaī Fuksmens apspriež spriedzes zonu starp digitālajām iespējām un to faktisko ieviešanu, kā arī to, ko šajā kontekstā var darīt katrs sabiedrības indivīds.

Laikā, kad kontaktēšanās cilvēkam ar cilvēku ir kļuvusi par veselības risku, Līvena Kvina (Liwen Qin) iepazīstina, kā digitālo tehnoloģiju attīstība var mums palīdzēt globālās Covid-19 pandēmijas laikā.

Mega-, giga-, tera- pasaulē, kurā valda mobilās tehnoloģijas, milzīgā datu apjoma ātrums ir noteicošais faktors labklājībai un līdz ar to arī mieram pasaulē. Līvena Kvina (Liwen Qin) dalās pārdomās par progresa cenu, ko mēs maksājam.

Taču, lai ēdiens būtu baudāms, tā sastāvdaļas ir jāizvēlas ļoti piesardzīgi. Algoritmu eksperts Sebastians Šelters stāsta par mākslīgo intelektu – par to, kā tas mums atņem izvēles iespējas un ietekmē mūsu dzīvi.

Kriptovalūta bitkoins vienā naktī daudzus padarīja par miljonāriem. Kad 2017. gadā bitkoina cena tirgū sakāpa tik augsta kā vēl nekad, tad par to runāja visi. Tomēr pēc tam bija straujš kursa kritums, un no sabiedrības redzesloka pazuda gan bitkoins, gan aiz tā stāvošā tehnoloģija – blokķēde. Kas šodien notiek ar šo tehnoloģiju?

“Darknet” jeb tumšais tīkls tiek uzskatīts par interneta ļauno brāli, ieroču un narkotiku apgrozījuma vietu, paradīzi pedofiliem un teroristiem. Patiesībā šī vietne nebūt nav tik drūma.

Līdzpaņemta sava kafijas krūze ceļā vai arī atsacīšanās no plastmasas maisiņa lielveikalā: izteiktāka vides apziņa un personiskā atbildība daudziem vāciešiem mūsdienās ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu.