Viltus ziņas ir informācija, kurā patiesība mijas ar meliem un kas visā pasaulē izplatās vēja ātrumā – tādējādi kaitējot privātpersonām, sabiedrībā plaši pazīstamiem cilvēkiem, uzņēmumiem un institūcijām. Tikai tad, ja saprotam, kā viltus ziņas un valodas manipulācijas darbojas, varam efektīvi stāties tām pretī. Mūsu dosjē tiek pētīts šis fenomens un sniegti praktiski padomi, kā lasot netikt apmānītam.
Vai informācija nāk no zināma avota? Vai interneta adrese patiešām ir pareiza? Daudzas viltus ziņu mājaslapas atdarina pazīstamus ziņu avotus. Ja kādu avotu nepazīsti, tad uzmet skatienu izdevēja ziņām, lai pārbaudītu, kurš par attiecīgo saturu ir atbildīgs un kas to ir finansējis. Vai mājaslapas īpašnieks ir norādījis savu adresi un kontaktinformāciju? Viltus ziņu mājaslapām bieži nav fiziskas adreses. Turpretī satīras interneta lappuses skaidri norāda, ka tur publicētās „ziņas“ neatbilst patiesībai.
Pārliecinies, ka ziņu autors patiešām pārzina tēmu, par ko raksta. Dažkārt autori izliekas par kādas jomas speciālistiem, kaut arī patiesībā tādi nav.
Pārbaudi, vai ziņas patiešām ir aktuālas un attiecas uz pašreizējo situāciju. Ar dažām viltus ziņām dalās arī tad, kad tās jau sen ir tikušas atspēkotas. Turklāt viltus ziņām bieži ir kļūdaini datumi un vietu nosaukumi.
Pēc iespējas centies izmantot vairāk informācijas avotu ar atšķirīgu skatījumu. Arī šī ir laba metode, lai pārbaudītu īpaši sensacionālo ziņu patiesumu: ja tās parādās vienā vienīgā mazpazīstamā avotā, iespējams, tās ir viltus ziņas.
Vai institūcijas un dokumenti, uz ko rakstā atsaucas, patiešām pastāv? Vai citētie izteikumi patiesi tika tā domāti? Daudzas viltus ziņas atsaucas uz cienījamām institūcijām un plaši pazīstamiem cilvēkiem, taču faktus sagroza vai izdomā. Arī vārdā nenosauktu ekspertu minēšana vai atsauču trūkums var norādīt uz to, ka tās ir viltus ziņas.
Izlasi tekstu uzmanīgi līdz pat beigām – daudzas ziņas it nemaz nav tik sensacionālas, kā liek noprast virsraksti. Viltus ziņas bieži vien tiek pasniegtas ar kliedzošiem virsrakstiem, lai tās ātrāk izplatītos.
Viltus ziņās, galvenokārt tajās, kas tiek veidotas automātiski, bieži vien ir redzamas gramatikas kļūdas vai neparasts formatējums. Arī stilistikas kļūdas norāda uz to, ka teksts nav profesionāli rediģēts, kas samazina tā žurnālistisko ticamību.
Varbūt rakstu ir sponsorējis kāds uzņēmums? Reklāmu ne vienmēr veido krāsaini attēli – dažreiz tā ir maskējusies arī par rakstu.
Pievērs uzmanību, vai autors tikai informē par kādu notikumu jeb vai pauž savu personīgo attieksmi. Raksti, kas satur subjektīvus vērtējumus un kuros tiek lietota emocionāla valoda, pirmām kārtām atspoguļo autora viedokli, kas ne vienmēr atbilst realitātei.
Mūsu atmiņa un spriešanas spējas nav nekļūdīgas. Konkrēti formulējumi, saturs un prezentācijas formas iedarbojas tā, ka kāda informācija mums šķiet ticamāka par citu. Viltus ziņu radītāji izmanto šo fenomenu savā labā. Tāpēc informāciju, kas šķiet īpaši sensacionāla, mums vajadzētu rūpīgi pārbaudīt, nevis paļauties tikai uz pirmo iespaidu.