[Multi]medijpratība

Kas ir dziļviltojums? Kā izveidot dziļviltojumu? Kur izmanto to? Vai dziļviltojumu iespējams atpazīt? Kādām detaļām vido ir jāpievērš uzmanība, lai varētu dziļviltojumu atpazīt?

Video veidotāji piedāvā iespēju uz īsu brīdi kļūt par žurnālistu un palīdzēt medija „Duck News“ jaunajiem darbiniekiem. Galvenais uzdevums - noteikt, vai viņu radītās ziņas var publiskot. Izmēģiniet, vai spēsiet izvairīties no stereotipu publicēšanas?
 

Kādai skolniecei melu dēļ tiek atņemta kabatas nauda. Lai iežēlinātu skolas biedrus, viņa WhatsUp lietotnē čatā dalās ar viltus attēlu un ziņu. Vai meitenei izdosies pārliecināt skolas biedrus un iegūt naudu?

Kāds skolnieks pārnāk mājās un uzsāk čatu ar kādu jauku meiteni. Sarunas laikā, pateicoties citiem čatā iesaistītajiem, puisis uzzin, ka meitenes vārdā ar viņu sarunājas kāds anonīms vīrietis. Video uzskatāmi parādīts, kur un kurā brīdī interneta vidē rodas apdraudējums personiskajai drošībai.

Divas skolnieces brīvā brīdī sērfo tīmeklī. Viena no draudzenēm atklāj attēlu, kurā attēlota autoavārija viņas mājas tuvumā. Kā izrādās attēls ir viltots. Video uzskatāmi parādīts, kā atpazīt viltotus attēlus un viltus ziņas. 

Vai esi kādreiz saskāries ar naida runu, kas vērsta pret tevi? Diagrammas stabiņš “jā” sasniedz gandrīz maksimumu vai vismaz pusi no atbildēm atkarībā no auditorijas. Parasti tikai neliela daļa atbild noraidoši.

Mēs dzīvojam ne vien tehnoloģiju, bet arī komunikācijas laikmetā - plašas iespējas uzsākt sarunu gan ar paziņām, gan svešiniekiem; ērta komunikācija pateicoties daudziem saziņas kanāliem un lietotnēm. Tomēr jebkurā saziņas formā nozīmīgi atcerēties arī par riskiem un robežām. Viena no tām ir sekstings.

“Ja man piederētu televīzija, tajā strādātu tikai jauni cilvēki,” teica kāds students, kad pirms dažiem gadiem lekcijā runājām par stereotipiem medijos. Viss kurss, teju elpu aizturējis, klausījās mūsu diskusiju par to, vai tas ir vai nav eidžisms jeb aizspriedumi saistībā ar cilvēka vecumu.

Vieni apgalvo – viltus ziņas ir inde demokrātijai! Citi – viltus ziņas ir simptoms, taču ne īstā problēma. Tad nu pavisam lēnām. Kas vispār ir viltus ziņas? Un kāpēc tās sagādā tik lielu jucekli?
 

Jēdziens “viltus ziņas” guva plašu rezonansi 2016. gadā, kad Donalds Tramps uzvarēja prezidenta vēlēšanas, bet Lielbritānijas pilsoņi nolēma izstāties no Eiropas Savienības. Gan ASV prezidenta vēlēšanas, gan debates par “Brexit” balstījās uz ziņām, kas vēlāk izrādījās nepatiesas. Tomēr neviens no ASV prezidentam pietuvinātajiem cilvēkiem un “Brexit” ierosinātājiem netika saukts pie atbildības par sabiedrības maldināšanu.

Līdz pat nesenam laikam video tika uzskatīti par neapstrīdamiem pierādījumiem, jo ir neviltoti. Mūsdienās videosižets varbūt tikpat nepatiess kā daži teikumi Facebook vietnē.