Bertolds Franke iesaka
Indivīdu sabiedrība

© Suhrkamp Verlag “Individualizācija” bija nozīmīgākais vārds socioloģijā kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, ar to Ulrihs Beks un citi vēlējās raksturot jaunu, uz postmateriālistiskajām vērtībām balstītu sabiedrību. Apjomīgajā sociologa Andreasa Rekvica pētījumā ir tikai vispārīga socioloģiski teorētiska atbilde uz jautājumu, kā izprotamas “laikmeta struktūras izmaiņas” bagātajā rietumu sabiedrībā, kas vērojamas kopš iepriekšējās paaudzes.  Turpretī vientulības tendence ir kas vairāk par dzīvesveidu dažādību pretēji agrākās industrializācijas sabiedrības klašu un slāņu konformitātei. Tā attiecas uz pamatīgu orientācijas pārveidi – objekti, subjekti, telpa, laiks un kolektīvi tiek izvēlēti pēc unikalitātes principa, un tie kļūst par jauna, kreatīva vidusslāņa svarīgu faktoru, kas sniedz jēgu un mērķi.
 
Vientuļnieku kultūra kā nozīmīgs mūslaiku fenomens stājas klasiskā mūsdienu ekonomiski dominējošā sabiedrības tipa vietā, kurš sekoja kultūras vispārinājuma loģikai. Šajā ziņā mūsdienu sabiedrību vairāk nekā jebkad agrāk veido kultūra, kā arī socioloģijas teorija vairāk nekā jelkad atbilst kultūras socioloģijai.
 
Tas, ka šī grāmata, kas pirmajā daļā vietām prasa augstas koncentrēšanās spējas, ir izcils sasniegums, parādās tajā, ka autors otrajā daļā, kas veltīta teorijas lietojumam, balstoties uz dažādiem aktuāliem, sociāliem, politikas un kultūras fenomeniem, sasniedz izcilus rezultātus. Tātad šeit atrodama ne vien viegli saprotama vēlīnā modernisma sociālteorija, bet arī pārliecinošs jauno klašu struktūras apraksts. Turklāt Rekvics piedāvā arī vērīgu kulturālās revolūcijas analīzi digitalizācijas un jauno autoritāri nacionālistisko, politisko kustību kontekstā.