Petra Knāpkova iesaka
Bābele

© Carl Hanser Verlag 1913. gadā pieredzējušais arheologs Roberts Koldevejs sēž savā darbistabā ar skatu uz Babilonas izrakumiem. Viņam nav daudz laika, jo Vācija ir Pirmā pasaules kara priekšvakarā un tādēļ tā ar citām Eiropas lielvarām, kas arī ir ieinteresētas Austrumu antīkajos izrakumos, sacenšas ne vien par politisko un ekonomisko, bet arī par Eiropas kultūras hegemoniju. Taču ar medicīnas mācību grāmatu palīdzību paša diagnosticētais apendicīts noved pie tā, ka Koldevejs nespēj pakustēties. Pirmajā, drīzāk statiskajā daļā viņš domās rekonstruē Babilonu un prāto par pagātni, tagadni un nākotni, par reliģiju un zinātni. Turpretī otrajā daļā pēc vairākiem gadiem Koldevejs viesojas Berlīnē, lai dotos uz audienci pie ķeizara, kurš, kā aizrautīgs Austrumu apbrīnotājs, vēlas tikt informēts par dārgo arheoloģisko projektu. Galvenā tēla domas vēršas pie kādreiz tik dzīvīgās, pirms gadu tūkstošiem norietējušās bibliskās pilsētas un nemierpilnās, mežonīgā ātrumā augošās Berlīnes salīdzinājuma.
Kēna Kuzānita savā debijas romānā piedāvā dažāda veida tekstu mozaīku, kas ir gan valodiska, gan mākslinieciska kultūras refleksija. Nepārtrauktā, esejiskā forma pieprasa paaugstinātu koncentrēšanos, taču atalgo ar interesantu ideju pārpilnību.
Izdevniecība Carl Hanser Verlag