Urška P. Černe iesaka
Milzis aizmārša

© Rowohlt Tik filigrāni veidotu grāmatu Vācijā ir maz. Šī sastāv no gaisīgiem, vijīgiem dialogiem. Stāstītāja sarunas ar galveno varoni – demences skarto tēvu –parāda neizbēgamo slimības attīstību. Grāmata Der vergessliche Riese („Milzis aizmārša”) ļoti piemērota biblioterapijai. Tā vienlaikus funkcionē arī kā tīkama traģikomēdija: ārēji dominē romantiskā Reina, ar tās krastā esošajām pilīm, iekšējā pasaulē − Bonnas iedzīvotāju psiholoģiskās fineses, dzīvesveids un politiskie konteksti. Šī grāmata atsauc atmiņā Heinriha Bella (Heinrich Böll) romānu Frauen vor Flusslandschaft („Sievietes upes krastā”). Politiskā tumsa vēl elpo. Kīzingera portrets pie viesnīcas sienas. Vectēvs − nacists, vecmamma − naciste.
 
Kāpēc gan lai šis prozas darbs būtu lasīšanas vērts? Tajā iepazīstam citādu demences skatījumu, kas rada optimismu, sniedz mierinājumu un ļauj pasmaidīt. Slimība dod jaunu iespēju piedot tēvam, kurš lielāku uzmanību pievērsa pamātei, savus trīs bērnus atstumdams otrā, pat trešā vietā – pēc karjeras, kas ieņēma otro vietu. Grāmatā nav ne vēsts no (tik ierastā) piederīgo dusmu izvirduma. Stāstītāja saudzīgā attieksme pret tēvu ir aizkustinoša. Lasītāju apbur viņu apgarotie dialogi. Kamēr televīzijā rāda filmu „Sisi”, „milzis” pasaka vienu no izcilākajām šīs grāmatas atziņām: „Kāds kičs. Kas par omulības mēslu. Filma rada iespaidu, ka nekā nebūtu bijis.(..) ”

Rowohlt Verlag