Eiropa
‘Tagad vai nekad’ - EP vēlēšanās cer uz jauniešiem
Šā gada maijā notiks devītās Eiropas parlamenta vēlēšanas. Kopš šo vēlēšanu pirmsākumiem vēlētāju aktivitāte ir gājusi tikai uz leju, it īpaši jauniešu vidū. Kādēļ jaunieši izvēlas nebalsot? Kā motivēt viņus izmantot šo iespēju?
Filips Lastovskis
Tukuma novada Engures vidusskolas skolniecei Samantai Ratniecei šogad palika 18 gadi, – Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas viņai būs pašas pirmās, kurās kurzemniece varēs doties pie vēlēšanu urnas. Viņa šo iespēju nolēmusi izmantot.
Viņa ir viena no tām, kuras dēļ EP komunikācijas ģenerāldirektors un runas vīrs Žaumi Duks Gijots šogad Rīgas vizītes laikā sacīja, ka vēlēšanu aktivitātei jāaug: “Tagad vai nekad,” viņš piebilda. Gijota teju dramatisko izteikumu skaidro vēlēšanu aktivitātes dati, proti, kopš 1979. gada, kad notika pirmās vēlēšanas, eiropieši balsot devušies astoņas reizes. Vēlēšanu aktivitāte gājusi tikai uz leju, katrā no vēlēšanu reizēm sarūkot. Turklāt pēdējoreiz pieredzēti arī ārkārtīgi zemi rādītāji – Slovākijā 13% un Čehijā 18%.
Lielākajā daļā dalībvalstu zemākā vēlēšanu aktivitāte novērota tieši jauniešu vidū. Kopumā 2014. gada vēlēšanās piedalījās 43% Eiropas Savienības (ES) balstiesīgo, bet jauniešu vidū līdz 24 gadu vecumam savu balsi atdeva vien 28% vēlētāju. Latvija šajā vecuma grupā uzrādīja 17%, bet vissmagāk klājās Slovākijā, kur šo pienākumu par būtisku uzskatīja vien 6%. Pēc Gijota domām, ja šajā reizē neizdosies aktivitāti uzlabot, tad grūti iedomāties, ko vēl ir iespējams iesākt, lai to paveiktu.
Ko iesākt?
Samanta, kura parlamentu iztēlojas kā milzu zāli pārpildītu ar politiķiem, par tā vēlēšanām uzzināja pērn, kad piedalījās kādā EP deputāta rīkotā konkursā. Viņa cīnījās par iespēju doties uz Briseli. “Pirms konkursa par EP nezināju. Reizēm skolotāji par to ieminējās, bet nevarētu teikt, ka tas būtu jauniešiem aktuāls temats. Vai tas varētu mainīties? Grūti to tuvākajā laikā iztēloties,” viņa sacīja, paskaidrodama, ka pati piedalīsies, jo uzskata, ka tādējādi var palīdzēt uzlabot dzīves kvalitātes līmeni Latvijā. Kandidātus vēl nav vērtējusi, bet tas esot ieplānoto darbu sarakstā, īpaši pievēršot uzmanību tam, kurš no tiem kaut nedaudz pieminēs arī izglītības jomu.Dažādie konkursi ir arī EP biroja Rīgā viens no instrumentiem, kā pievērst skolēnu uzmanību. Tā vadītāja Marta Rībele iezīmē, ka birojs izveidojis ciešu sadarbību ar skolām.
“Gijots saka, ka šoreiz vai nekad. Patiesībā tas arī tā ir. Tieši pēc “Brexit” mēs esam skaidri redzējuši, kas notiek, ja kāds neizmanto savu iespēju balsot. Ja mēs paskatāmies tādus divus ilglaicīgākos pasākumus, kuras īstenojam, tad mums ir jaunatnes līdzdalības programma “Balso Tu” un otrs ir EP Vēstnieku skola. Ar tiem strādājot, ejam trīs virzienos: aktīvākiem jauniešiem organizējām debates par ES, plašākai jauniešu grupai organizējām vēlēšanu ģenerālmēģinājumus, kur skolēni balso par visdažādākajām tēmām, bet trešais bija tāds, kur centāmies iesaistīt tīri praktiski rīcībā, aicinot sakopt sev apkārtējo vidi. Piemēram, kāda jauniešu grupa no Sēlijas ierosināja vecas pienotavas apgleznošanu. Tas bija praktisks veids, kā iespējams mainīt pasauli sev apkārt,” stāsta Rībele.
“Ar Vēstnieku skolu iniciatīvu centāmies iet dziļāk pašā izglītības procesā. Tur kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju sadarbojamies ar 70 skolām. Notiek semināri Rīgā, Briselē. Jaunieši brauc uz Strasbūru, svin Eiropas dienu. Tas ir milzīgs resurss, kur varam rīkot atklātās stundas ar ekspertiem un pašu skolēnu iesaisti. Piemēram, Līvānos vidusskolēni ar roku uz lapiņām sarakstīja, kāpēc viņuprāt vēlēšanas ir svarīgas. Uztaisīja palielu kaudzīti. Mēs to rādām citām skolām, dalām pārējiem. Šī aktīvā diskusija notiek daudzviet, tas ir fantastiski,” līdz šim paveikto raksturo Rībele.
Ieklausīties vairāk
Arī Annijai ir 18 gadi, un arī viņai līdzīgi kā Samantai šī būs pirmā vēlēšanu pieredze. Atšķirībā no engurnieces viņa nemācās klasiskā skolā, bet gan Rīgas Tālmācības vidusskolā, tātad klasesbiedrus un skolotājus ikdienā aci pret aci nesastop. Tiesa gan, viņasprāt, tas nebūtu mainījis viņas zināšanas par EP kā tādu un vēlēšanām. Viņas skaidrojums zemajai aktivitātei: “jauniešus, īpaši 17 un 18 gadus vecus, pieaugušie bieži neuztver nopietni, tāpēc arī rodas sajūta, ka pienākumi ir mazāki.” Viņas ieteikums – pirmsvēlēšanu procesā vēl aktīvāk iesaistīt skolas, tieši tajās balstot diskusiju par vēlēšanu nozīmi.Lai gan pati nolēmusi piedalīties vēlēšanās, viņa lielas cerības uz īpaši augstāku aktivitāti vienaudžu vidū neliek. “Tie padsmit procentu ir ārkārtīgi maz, ja vismaz varētu virs 20, tas jau būtu labāk,” viņa komentē jauniešu aktivitāti iepriekšējās EP vēlēšanās Latvijā. Viņa par EP rīkotiem konkursiem un pasākumiem dzirdējusi nav, bet informāciju iegūst no medijiem, kā arī sarunām ar vienaudžiem nevalstiskajā organizācijā, kurā darbojas.
“Sākumā (17 gadu vecumā – aut.piez.) nebiju domājusi piedalīties, jo nebiju saskārusies ar pietekami plašu informāciju. Sākotnēji mana attieksme bija noraidoša. Mana personīgā pieredze liecina, ka jauniešus īsti neņem vērā. Neuzklausa viedokli. Pat tad, ja ir jau 18 gadu. Arī no malas var redzēt, ka latvieši relatīvi maz balso, vienkārši nepiedalās. Tad es pie sevis domāju, ko šādos apstākļos dotu mana balss. Bet ar laiku tik sapratu, ka tas ir arī pilsoniskais pienākums,” sacīja Annija, skaidrodama, ka balsos par tiem kandidātiem, kas iestāsies par labklājību un vienlīdzību cilvēku starpā. “Proti, lai respekts vienam pret otru būtu neatkarīgi no vecuma, dzimuma un nacionalitātes,” viņa precizēja.
EP galvenais runas vīrs Gijots cer, ka Samantai un Annijai atradīsies ievērojami lielāks līdzīgi domājošo pulks. Viņš Rīgā atkārtoti apgalvoja, ka šīs ir svarīgākās EP vēlēšanas 40 gadu laikā. “Tās tādas ir neapšaubāmi. Parlamentam ir ievērojami pieaugusi loma, otrkārt, mēs kopš 2014. gada redzam, ka EP ievēlēšanai tagad ir tieša saistība ar Eiropas Komisijas sastāva izvēli, agrāk tā vienkārši nebija. Treškārt, mēs redzam, ka atšķirībā no citām reizēm, šoreiz arī valdību līderi, tostarp tādi kā Salvīni, Makrons, Orbāns, aktīvi runā par vēlēšanām. Tas ir kas līdz šim nebijis,” viņš rezumēja.