FUTUR_LV
Par projektu

20. gadsimta vēsture un atmiņas par to ir atstājušas dziļus nospiedumus arī Latvijas sabiedrībā. Kaut arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir kopīga vēstures pieredze, tiek uzturētas nošķirtas atmiņu telpas. Tas ietekmē šodienas sabiedrības dzīvi un apgrūtina kopīgas nākotnes veidošanos. Tas atspoguļojas, piemēram, vēlēšanās, savstarpēji nodalītajā publiskajā telpā, kā arī atšķirīgajā mediju vidē.

Līdzdalīga atmiņas kultūra rada platformu, lai veidotu kopīgu politisko, kultūras un valodas telpu, kuras pamats ir iekļaušana un kultūras daudzveidība.

“FuturLV“ ir mūsu ieguldījums vienotas, starpetniski saliedētas un plurālistiskas sabiedrības veidošanā. Radot intensīvu starpdisciplināru refleksiju un aktīvas rīcības platformu, projekts ļauj labas pieredzes tālākdevējiem jeb tālākizglītotājiem attīstīt un izmēģināt savas vīzijas par kopīgu nākotni. 

Ko piedāvā projekts “FuturLV“?

• Divu dienu ekskursija iepazīstina projekta dalībniekus ar piemiņas vietām, kas raisa dažādu attieksmi Latvijas sabiedrībā un vienlaikus rosina diskusiju par kopīgu nākotni. (2017. gada 9. – 10. septembris)
• Trīs dienu darbseminārā par atmiņu/atceri un nākotni dalībnieki analizē un pārrunā jautājumus, kas skar atmiņu kultūru, mediju saturu, izglītību un iekļaujošu nākotni. Viņi tiekas ar žurnālistiem, akadēmiķiem, pilsoniskās sabiedrības un izglītības jomas aktīvistiem un iesaistās atklātā un kritiskā diskusijā par pagātni, šodienas sabiedrību un nākotni. Projekta dalībnieki izstrādā konkrētas projekta idejas, kuras tiks kopīgi īstenotas. (2017. gada 5. – 7. oktobris)
• Seminārs projektu vadībā iepazīstina projekta dalībniekus ar projektu plānošanas un īstenošanas prakstiskajiem aspektiem. (2017. gada 10. novembris)
• 2018. gadā projekta dalībnieki patstāvīgi īsteno un prezentē sešus darbseminārā izstrādātos projektus kopīgai, starpetniski saliedētai nākotnei. (2018. gada marts - septembris)
• Publiski pasākumi un debates medijos sekmē projekta tēmu, ierosmju un rezultātu iekļaušanos sabiedriskajā diskusijā.

Projektā piedalās labas pieredzes tālākdevēji, kuri pārstāv dažādas profesijas un vēlas līdzdarboties kopīgas, etniski iekļaujošas nākotnes veidošanā.


Janīna Ivanova, Daugavpils teātris
Normunds Kozlovs, Rīgas Stradiņa universitāte
Dace Krejere, Latvijas Radio
Jeļena Paršutina, Rīgas Klasiskā ģimnāzija
Imelde Podiņa, pašnodarbināta amatniece
Daniels Porahoņko, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudze
Oskars Redbergs, The Hilbig Institute/Megaphone Publishers
Kārlis Sils, Radio NABA
Valdis Tēraudkalns, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudze
Ieva Valeine, Latvijas Radio
Marija Vlasenko, biedrība “Jaunatnes Attīstības un Sadarbības Multikulturālā apvienība”
Dāvids Zalāns, LU Sociālo zinātņu fakultāte
Jeļena Žukova, Daugavpils novada kultūras pārvalde

Foto: Didzis Grodzs Danute Grīnfelde, vēsturniece, eksperte izglītības jomā, strādā ar jauniešiem.






Foto: privat Igors Gubenko, filozofs, Latvijas Universitātes lektors un pētnieks, interneta žurnāla "Punctum" viesredaktors, komunikācijas aģentūras "COPYWRITER" partneris. Patīk jaukt kārtis.




Foto: privat Deniss Hanovs, kultūrpētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, publicists.
Pētnieciskās intereses: mazākumtautību integrācijas politika, 18. gs. operas un teātra vēsture.




Foto: privat Anita Īvāne, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” biroja vadītāja, sniedz konsultācijas  un vada apmācības par nevalstisko organizāciju jautājumiem, aktīvi seko līdzi iniciatīvām un jaunumiem Latvijas un pasaules pilsoniskās sabiedrības jomā.




Foto: privat Mārtiņš Kaprāns, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks, eksperts atmiņas politikas jomā.





Foto: privat Liesma Ose, eksperte izglītības politikas, pedagoģijas, sabiedrības integrācijas un starpkultūru komunikācijas, sociālās politikas, cilvēktiesību jomās. Transporta un sakaru institūta mācību prorektore.



Foto: privat Dāvis Pumpuriņš, vēsturnieks, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadošais pētnieks. Pētnieciskās intereses: 20. gadsimta vēsture, muzeoloģija, preses izdevumu vēsture un karikatūras.



Foto: Jānis Rožukalns Anda Rožukalne, žurnāliste, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Komunikācijas studiju katedras un studiju programmas "Žurnālistika" vadītāja.




Foto: privat Lolita Tomsone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore, publiciste, sabiedriskā aktīviste.






Foto: privat Kaspars Zellis, vēsturnieks, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, eksperts atmiņas politikas jomā.