BIbliotēkas kā dalīšanās partneri
Nebūt ne vecmodīgas
Bibliotēkās kopš seniem laikiem notiek dalīšanās ar zināšanām un priekšmetiem. Tās ir daļa no dalīšanās ekonomikas – kaut arī daudzi to neapzinās. Taču dalīšanās tendence izvirza bibliotēkām jaunus uzdevumus.
Vai tās būtu grāmatas, automašīnas vai pārtikas līdzekļi – dalīšanās šodien ir jaunā piederības forma. Dalīšanās ekonomika kļūst arvien iecienītāka. Kopīgā lietošanā tiek nodotas lietas, telpas, teritorijas, notiek dalīšanās ar informāciju un zināšanām. Bibliotēkas jau ilgu laiku ir šīs dalīšanās ekonomikas daļa, taču tikai retumis šādā kontekstā tiek minētas pirmajā vietā.
„Bibliotēkas bieži tiek uztvertas kā kaut kas pašsaprotams, kas pastāvējis vienmēr,“ saka Karlsrūes Pilsētas bibliotēkas vadītāja Andrea Krīga. „Tomēr mūsu darbības ideja nebūt nav vecmodīga. Varbūt jauno jēdzienu izmantošana ļaus to atkal padarīt skaidrāku.”
Bibliotēkas ir Tirgus laukumi
Bibliotēkas nodrošina ekonomiski izdevīgu piekļuvi kultūras vērtībām un informācijas avotiem. Kā publiskas institūcijas bibliotēkas piedāvā sevi lietotājiem kā dalīšanās partnerus un dalīšanās procesam piešķir institucionālu satvaru. Tās bez komerciāla mērķa lietotāju rīcībā nodod grāmatas, DVD un CD. Turklāt mediju elektroniskā izsniegšana ļauj daudzus medijus lietot neatkarīgi no vietas un laika. Kā “trešā vieta” līdzās darbavietai un dzīvoklim bibliotēkas saviem lietotājiem piedāvā iespēju bez maksas piedalīties kopīgās aktivitātēs, piemēram, apgūt datoru lietojumprogrammas. Piedāvājot tādas darba organizācijas formas kā “co-working” jeb kopā strādāšanu, īpaši jau lielās publiskās bibliotēkas vēlas uzrunāt jaunas mērķgrupas un ieinteresēt tās savu pakalpojumu izmantošanā.Dalīšanās dažādās variācijas
Bibliotēku pakalpojumu klāsts attiecībā uz dalīšanos un mainīšanos Vācijā ir bagātīgs. Dalīšanās ekonomika – tas nozīmē nodrošināt piekļuvi arī straumēšanas pakalpojumiem. Bibliotēka šajā gadījumā iegādājas mūzikas un filmu licences. Turklāt tā samaksā arī par brīvpieeju tiešsaistes žurnāliem un datu bāzēm. Taču dalīšanās ideja aptver arī personisku apmaiņu lietotāju starpā. Piemēram, Minhenes Pilsētas bibliotēka piedāvā valodas tandēmus, kuros sarunas dalībnieki var padziļināt attiecīgās svešvalodas zināšanas. Savukārt Ķelnes Pilsētas bibliotēkas “Makerspace” jeb atvērtās radošās telpas darbsemināros dalībnieki cits no cita var mācīties, kā salikt robotu vai uzbūvēt putnu būri.Štutgartes un Brēmenes Pilsētu bibliotēku klienti drīkst bez atlīdzības iznomāt mākslas darbus līdzņemšanai uz mājām. “Dzīvā bibliotēka” Minhenes Pilsētas bibliotēkā Am Gasteig pat piedāvā iespēju uz pusstundu “iznomāt” cilvēku un iztaujāt viņu par kādu neparastu profesiju vai dzimto zemi.
Īpaši aktīvi notiek apmaiņa ar lietotām grāmatām no personīgajiem krājumiem – šim nolūkam iekārtoti dažādi grāmatplaukti, funkcionāli pārveidotas telefona būdiņas un nelielas vitrīnas publiskajā telpā. Tādā veidā, bieži arī pilsonisku iniciatīvu paspārnē, te lasāmviela maina savu īpašnieku – nemaz neizmantojot lasītāja karti. Turklāt bibliotēkas piedāvā arī virtuālas un fiziskas lasītāju grupu un grāmatu klubu tikšanās. Piemēram, Leipcigas bibliotēkā Jauniešu literatūras žūrija, kurā darbojas 20 jaunieši, iepazīstina vienaudžus ar romānu izlasi.