Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1) Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Grafiskais romāns
Kafkas neīstenotā ideja, kā nopelnīt miljonu

Mālers: "Pilnīgi viss Kafka"
© Suhrkamp / Canva

Atceroties Francu Kafku 100. nāves gadadienā, viņa dzīve un literārie darbi tiek īpaši izgaismoti. Daudzkrāsaini iemirdzēties Kafkas dzīvei un darbiem liek ilustrators Nikolass Mālers savā jaunajā grafiskajā romānā – kaut gan no krāsām viņš ir gandrīz vai pilnīgi atteicies.
 

Benedikts Marija Arnolds

1918. gadā Francs Kafka par sevi rakstīja: „Es esmu beigas vai sākums.“ Šodien mēs zinām: viņš bija sākums, jaunas literatūras iesākums, tādas literatūras, kura fascinē lasītājus visā pasaulē. 2024. gadā paiet simts gadi kopš Franca Kafkas nāves, un nav jābrīnās, ka viņš itin visur dažādos veidos tiek pieminēts.

Komiksu zīmētājs Nikolass Mālers Kafkas 100. nāves gadadienā lasītājiem dāvā grāmatu ar nosaukumu, kas izklausās pēc tēlotas lieluma mānijas, – „Komplett Kafka“ („Pilnīgi viss Kafka“). Savā grafiskajā romānā Mālers īpatnējā veidā ieskatās Kafkas dzīvē un viņa literārajos darbos. Viņš lasītājiem parāda labāko no tā, ko pats radījis, vai, kā Mālers saka intervijā literatūras kritiķim Denisam Šekam (Denis Scheck), – nogulsnes, kas palikušas pēc nodarbošanās ar Francu Kafku viena gada garumā.

Minimālists, līdzīgi kā Kafka

Austriešu ilustrators savā grāmatā izstaigā Kafkas dzīvi, amizanti un reizē precīzi portretē izvēlētus darbus, paņem citātus no Kafkas dienasgrāmatām un vēstulēm un attēlo to saturu līdz minimumam reducētiem, komiskiem vilcieniem. Mālera figūras ir minimālistiskas, mākslinieks koncentrējas uz tēlu būtiskajām iezīmēm, tās sabiezina un padara ekspresīvas.

Aplūkojot Mālera zīmējumus, Kafkas pazinēji, iespējams, saskatīs līdzību ar groteskas meistaru: mazāk pazīstami par Kafkas tekstiem ir viņa zīmējumi, kuriem arī raksturīgs minimālisma stils, arī Kafka pats kādā vēstulē mīļotajai Felīcei Bauerei izteicies: „Zini, es reiz biju varens zīmētājs.“

Nikolasa Mālera stils bieži ticis salīdzināts ar Kafkas stilu. Viņš pats šo analoģiju sākumā nemaz nav pamanījis: „Protams, var saskatīt līdzību, jo tās ir līnijfigūras, bez mīmikas. Šo līdzību īsti apzinājos, tikai strādādams pie Kafkas biogrāfijas, un rotaļāšanās ar to man sagādāja lielu prieku, sacījis Mālers kādā citā intervijā.

Grafiskais romāns labi noderēs tiem, kuri tikai sāk tuvāk iepazīt Kafku, un reizē iepriecinās arī tos, kuri domā, ka Kafku pazīst gana labi. Mālers humoristiskā un groteskā veidā ilustrē Kafkas romānus „Pils“, „Amerika“ un stāstu „Pārvērtība“. Mākslinieks nepadodas kārdinājumam uzsvērt vienīgi komisko un padarīt to par galveno, kas pēdējā laikā raksturīgs Kafkas darbu interpretācijām. Turklāt Māleram izdodas savos zīmējumos parādīt Kafkas tekstos mītošo traģismu.

Galvenais – lēti

Un tomēr: grafiskie romāni pirmām kārtām ir lieliska izklaide, un tajos atrodamas daudzas pārsteidzošas anekdotes. Mālers izstāsta stāstu par Kafkas ideju, kā kļūt par miljonāru. Kopā ar savu draugu Maksu Brodu viņš gribēja izdot komerciālu bestselleru sēriju – Kafka par to rakstīja: „Mums prātā bija ienākusi pēkšņa doma radīt jaunu ceļvežu sēriju. Tā sauktos LĒTI. Tātad: „Lēti pa Šveici“, „Lēti Parīzē“ un tā tālāk.“ Ceļvežos tiktu ieteikta tikai viena lieta – lētākā viesnīca, lētākais restorāns, lētākais satiksmes līdzeklis. Ar to saistīta bija ideja par sarunvārdnīcu, kas, ņemot vērā faktu, ka nevienu svešvalodu nav iespējams apgūt pilnībā, uzreiz mācītu nepareizo. Galu galā ideja palika tikai sapnis. Sarunas ar izdevējiem nebija veiksmīgas, un Kafka par miljonāru nekļuva.

Kuriozu gadījumu Mālers izstāsta par Kafkas droši vien pašu populārāko stāstu „Pārvērtība“. Kaut arī teksts savulaik neguva pozitīvas atsauksmes presē, fantāzijas žanra cienītājiem tas patika. Karls Brands, tolaik divdesmit gadu vecs Prāgas iedzīvotājs, bija tik ļoti sajūsmināts par Kafkas tekstu, ka, smēlies šai tekstā iedvesmu, uzrakstīja stāsta turpinājumu, kas saucās „Gregora Zamzas atpakaļpārvēršanās“. Stāstā nosistais kukainis atkal pamostas no nāves miega un pārvēršas atpakaļ sākotnējā Gregorā Zamzā. Pretēji savam paraugam Karlā Brandā bija vairāk optimisma, un viņš savu stāstu beidza ar teikumu: „Sākas jauna dzīve!“ Patiesībā šis gadījums bija traģisks, jo Karls Brands saslima ar plaušu tuberkulozi un tikai deviņus mēnešus pēc sava teksta publicēšanas nomira vecāku dzīvoklī Prāgā.

Kafkas darbiem valstu robežas neeksistē 

Nikolass Mālers savā komiksā ir uzzīmējis krāsainu vienkārša un dzīva cilvēka – Franca Kafkas – portretu. Austriešu ilustratora ieguldījums daudzo pasākumu klāstā, kas veltīti 100. gadadienai kopš Kafkas nāves, ir īpašs, tas izraisa interesi arī citās zemēs – Nikolasa Mālera komikss tiek tulkots vairākās valodās. Vēl viens pierādījums tam, ka Kafka ir nemainīgi aktuāls visos laikos un sajūsmina cilvēkus visur, neatkarīgi no valstu robežām.