MI izstrāde
Autsaidera ceļš

Eiropa atpaliek mākslīgā intelekta (MI) attīstībā – šim trūkumam tagad jākļūst par priekšrocību.
 

Haralds Vilenbroks

Kas kopīgs Eiropas MI iniciatīvām un leģendārajam tramplīnlēcējam “Ērglim Edijam”? Patiesībā diezgan daudz. Abi uzsāk startu ievērojami atpaliekot resursu, prasmju un pieredzes ziņā. Diez vai kāds viņus daudzmaz ņem vērā. Un abiem ir jāsacenšas ar konkurentiem, kuri par viņiem ir pārāki gandrīz visos iespējamajos aspektos.
 
Lai to atzītu, pietiek atskatīties uz svarīgāko jaunuzņēmumu izcelsmi. Kamēr Ķīnā pēdējos gados uzauguši vienpadsmit un ASV pat - 28 MI-vienradži, t.i., jaunuzņēmumi ar vairāk nekā viena miljarda dolāru kapitalizāciju, Eiropā ir tikai četri šādi MI jaunuzņēmumi. Pat Tjerī Bretonam, ES Eiropas vienotā tirgus komisāram, nesen nācās atzīt, ka Eiropa ir nogulējusi MI konjunktūras pirmo vilni. Tomēr, kā norāda Bostonas tirgus izpētes un konsultāciju uzņēmums Inkwood Research vecākais pētniecības analītiķis Praskants Khedekars, aptuveni 1600 uzņēmumu lielā Eiropas MI nozare lēnām iedzen nokavēto. Arvien nobriedušāka kļūst arī Eiropas jaunuzņēmumu ekosistēma, kuras centrā ir Apvienotā Karaliste ar tās aptuveni 500 MI jaunuzņēmumiem.
 
“Joprojām liela problēma Eiropas MI nozarei tomēr ir finansējuma trūkums,” saka Khedekars. Lai gan 2018. un 2019. gadā mākslīgajā intelektā Eiropā kopumā tika ieguldīti aptuveni četri miljardi ASV dolāru, Ķīna tajā pašā laika periodā MI un mašīnmācīšanās attīstībā ieguldīja 25 miljardus ASV dolāru, bet ASV – pat 36 miljardus ASV dolāru.
 
Šis disbalanss atspoguļojas arī pētniecībā. Vadošo universitāšu un uzņēmumu MI pētniecības un attīstības nodaļu reitingā pašlaik ar lielu pārsvaru līderos ir Google, kam seko Stenforda Universitāte un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (MIT). Starp 20 nozīmīgākajām pētniecības iestādēm visā pasaulē ir tikai trīs pētniecības iestādes, kas neatrodas ASV: Ķīnas Cinhua Universitāte (15. vieta), Šveices Konfederācijas Tehnoloģiju institūts (ETH, 17. vieta) un Francijas Nacionālais datorzinātņu un automatizācijas pētniecības institūts (INRIA, 20. vieta). “Ķīna un ASV ir izveidojušas milzīgu MI inovāciju kapacitāti un prasmīgi izmanto MI produktivitātes kāpināšanai,” secina Boston Consulting Group (BCG) eksperti. “Tās ir gaismas gadu attālumā no jebkuras citas pasaules valsts.”

Trūkst daudz kā

Kā Eiropa varēja tik ļoti atpalikt? Šo jautājumu 2020. gada vasarā analizēja BCG ekspertu komanda. Viņu atbilde: Eiropai trūkst gandrīz visa, kas nepieciešams, lai izstrādātu, pārbaudītu, ieviestu un komercializētu MI tehnoloģijas. Daži galvenie punkti:

Eiropas uzņēmumi atpaliek digitalizācijā
Kamēr Vācijā informācijas un komunikācijas nozare rada aptuveni 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta, Ķīnā tie ir 2,1, bet ASV – 3,3 procenti. Ekonomika, kas atpaliek digitalizācijā, protams, arī nav gatava MI inovācijām.

Eiropas tirgus ir sadrumstalots
Lai gan Eiropas tirgus MI risinājumiem ir potenciāli liels, Eiropas Savienības iniciatīvas vispirmām kārtām veicina valstu un reģionālo centru risinājumus. Turpretī Ķīnas tirgū MI risinājumus var īstenot ad hoc un plašā mērogā. Kā piemēru BCG analītiķi min mazumtirdzniecības digitalizāciju: tiešsaistes tirdzniecības platformas Alibaba.com un JD.com ir nodrošinājušas, ka nepilnu divu gadu laikā trešā daļa no sešiem miljoniem valsts mazumtirdzniecības veikalu šodien darbojas digitalizēti un ar MI atbalstu.

Trūkst koordinētas sistēmas
Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada aptauju 60 procenti uzņēmumu Eiropā nedalās ar saviem datiem; gandrīz tikpat daudzi neizmanto no citiem saņemtus datus. Daļēji tas ir saistīts ar stingrajiem Eiropas datu aizsardzības noteikumiem, kas orientēti uz patērētāju aizsardzību un tādējādi ierobežo personas datu izplatīšanu. Tādējādi veidojas nevis kopīga datu ekosistēma, bet daudzas autonomas datu salas, kas apgrūtina MI izmantošanu. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka neviens no pasaules tehnoloģiju gigantiem, piemēram, Google, Amazon vai Facebook nav no Eiropas.

Trūkst izejmateriāla – datu
“Ķīna ir sapratusi, ka uz MI balstītā pasaulē dati ir kritisks faktors, un veicinājusi datu marķēšanas nozares izveidi,” raksta BCG eksperti. Tas ietver datu kategorizēšanu un kārtošanu, un lielu datu kopu izveidi. Tikai viens pats MBH, viens no Ķīnas svarīgākajiem datu marķētājiem, pašlaik nodarbina 300 000 cilvēku, kas marķē datus tā, lai tie varētu kalpot par izejvielu MI algoritmiem.

Infrastruktūra? Nepietiekama
Pēc apjomīgām investīcijām infrastruktūrā Ķīnas rīcībā šodien ir vairāk nekā 40 procenti no pasaules kvantu skaitļošanas datoru jaudas, kas, piemēram, šablonu atpazīšanā ir daudz jaudīgāki nekā klasiskie datori – kas ir trīs reizes vairāk nekā visās Eiropas valstīs kopā. Pēc BCG analītiķu aplēsēm, pat jaunākā ES iniciatīva “Kvantu flagmanis”, kas desmit gadu laikā kvantu datoru izstrādei piešķirs vienu miljardu eiro, visticamāk, neko daudz neizmainīs. Salīdzinājumam – Ķīna savā “Nacionālajā kvantu informācijas zinātņu laboratorijā” pašlaik iegulda astoņus miljardus eiro.

Stratēģijas maiņa iedzīšanas rallija vietā

Daudzējādā ziņā Eiropa nešķiet labi pozicionēta salīdzinājumā ar Ķīnu un ASV, kad runa ir par MI attīstību un tā izmantošanu sadzīvē. Iemesli tam, piemēram, ir arī stingrāka datu aizsardzība, kas gan nekādā ziņā nav uzskatāma tikai par negatīvu. Birmingemas Universitātes tiesību, ētikas un datorzinātņu profesore Kārena Jeunga saka: “Tas ir Eiropas sabiedrības ziņā, diskutēt un izlemt, kādām vērtībām mēs ticam, kādu praksi mēs uzskatām par pieņemamu un kādā sabiedrībā mēs vēlamies dzīvot. Un tad mums būtu pēc saviem principiem, normām un standartiem jādzīvo.”

Citiem vārdiem sakot – tas ir atkarīgs no eiropiešiem, kādas ārvalstu MI lietojumprogrammatūras viņi savā teritorijā pieļaus, bet ko izstrādās saskaņā ar saviem ētikas standartiem. Tieši to ES Komisija vēlas veicināt ar savu 2020. gada februārī konkretizēto MI stratēģiju. Lai kontinentu izveidotu par “uzticama mākslīgā intelekta pionieri”, pētniecības programmā Horizon Europe ir plānots 2,5 miljardu eiro atbalsts uzticamu datu platformu un MI lietojumu ieviešanai.

Cerība: līdzās Ķīnas valstiski kontrolētajam un ASV Big Tech uzkurinātajam mākslīgā intelekta attīstības ceļam Eiropa varētu izveidot “trešo ceļu” – tādu, kura prioritāte ir patērētāju intereses un viņu datu aizsardzība. “Īstermiņā mūsu stingrākais Eiropas regulējums salīdzinājumā ar Ķīnu un ASV var samazināt mūsu ieņēmumu potenciālu,” saka Kamilla Rigārda-Hjalstede, nevalstiskās organizācijas Digital Hub Denmark vadītāja, “ilgtermiņā mūsu fokusēšanās uz “mākslīgo intelektu, kas paredzēts cilvēkiem” var kļūt par konkurences priekšrocību, un mēs – par paraugu pasaulei.”

Nepavisam nav zināms, vai šis aprēķins apstiprināsies. Nozarē, kurā brīvi pieejami dati ir vissvarīgākais inovācijas avots, datu aizsardzība neizbēgami rada neizdevīgus konkurences apstākļus. Eiropa iesaistās tehnoloģiju konkurences cīņā, būdama krietni neizdevīgākās pozīcijās, norāda ASV laikraksta Politico tehnoloģiju korespondents Marks Skots. Tomēr lielajā digitālajā konkurencē ES nevajadzētu atteikties no savām vērtībām. “Vai tas nozīmēs, ka tiešsaistē eiropieši būs labāk aizsargāti par citiem? Jā. Vai tas palīdzēs reģionam panākt Ķīnu un ASV? Visticamāk, ka nē.”

Tomēr viena no autsaidera priekšrocībām ir tā, ka viņam ir liels iedzīšanas potenciāls. Saskaņā ar Eiropas Informācijas tehnoloģiju novērošanas centra (EITO) prognozēm Eiropas MI tirgus kopējais apgrozījums varētu pieaugt no aptuveni trim miljardiem eiro 2019. gadā līdz pat desmit miljardiem eiro 2022. gadā. Tikpat cerīgs ir EITO pētījuma nosaukums, kas skan kā Edija Ērgļa devīze: “Ready for Take-off” (Gatavs pacelties).