Dezinformācija
Viltus ziņu medībās

​Mērķtiecīgi izplatīta dezinformācija sliktākajā gadījumā var kļūt par reālu draudu mūsu demokrātijai. Tāpēc Vācijā daudzas iniciatīvas ir vērstas uz faktu pārbaudi tīmeklī.

Petra Šēnhēfere

Vai melnās vāveres patiešām iznīdē rudās vāveres? Vismaz tā apgalvo klasisks viltus ziņojums, kas jau gadiem ilgi cirkulē sociālajos medijos saistībā ar ksenofobiskām teorijām. Viltus ziņas, alternatīvi fakti vai mērķtiecīga dezinformācija šeit ātri iegūst milzīgu vērienu un plašu sabiedrības uzmanību. Sākumā tas var šķist salīdzinoši nekaitīgi, kā faktu neatbilstības gadījumā par šķietami ieceļojušajām agresīvajām melnajām vāverēm, taču viltus ziņām var būt ļoti nopietnas sekas. Tās var būt daļa no politiski motivētas cīņas pret demokrātiju, vēlēšanu rezultātu ietekmēšanas, kā arī izraisīt labējas naida kurināšanas kampaņas, sašķeļot sabiedrību.

Uzraksts zem attēla: Amizanta vai bīstama? Ilgu laiku izplatījās nepatiess apgalvojums, ka ieceļojušās melnās vāveres varot iznīdēt vietējās rudās vāveres. Foto (Detail): © Picture alliance/Karin Schwan

Ar faktu pārbaudi pret uzticēšanās zudumu

Interneta lietotāji attiecībā uz to kļūst arvien nedrošāki: kam mēs vēl varam ticēt? Saskaņā ar Eiropas Komisijas veikto pētījumu vairāk nekā puse vāciešu uzskata, ka vismaz reizi nedēļā viņi saskaras ar maldinošu vai nepatiesu informāciju. Jo īpaši vadošajiem plašsaziņas līdzekļiem ir arvien no jauna jāaizstāv savas pozīcijas cīņā pret dezinformāciju. Lai gan faktu un datu pārbaude vienmēr ir bijusi daļa no viņu ikdienas darba, bieži vien mērķtiecīgu dezinformācijas kampaņu dēļ, kuras vēl īpaši uzkurina sociālie mediji, daudzi plašsaziņas līdzekļi uzsākuši publiskot arī faktu pārbaudes.

Piemēram, Vācijā vairākas raidorganizācijas uztur savas faktu pārbaudes redakcijas. ARD Faktenfinder ir sabiedriskās raidorganizācijas ARD pētniecības nodaļa, kas dibināta 2017. gada pavasarī. Tā ir saistīta ar ziņu raidījumu Tagesschau, kam ir vislielākā auditorija Vācijas televīzijā. Faktu vākšanas komanda meklē internetā stāstus, kas šķiet nepatiesi, bet tomēr varētu ietekmēt sabiedrisko diskursu. Šī informācija tiek pārbaudīta, un izpētes rezultāti publicēti. Pēc līdzīga principa darbojas BR24 Faktenfuchs. Bavārijas raidorganizācijas Bayerischer Rundfunk komanda Faktenfuchs uzsāk aktīvu darbību ap vēlēšanu laiku un lielām publiskām debatēm, bet izmeklē arī ikdienišķas, atkārtotas viltus ziņas.

Pētnieciskā žurnālistika ļauj panākt pārmaiņas

„Mērķtiecīga dezinformācija tiek izmantota, lai šķeltu mūsu sabiedrību, izplatītu naidu vai veiktu darījumus. [...] Tas rada nedrošību un dažkārt var būt pat bīstami,” apstiprina vairākkārt godalgotās iniciatīvas Correctiv redakcijas komanda no Essenes, kas tiek uzskatīta par Vācijas pētnieciskās žurnālistikas pētījumu centru. Žurnālisti sistemātiski atklāj pārkāpumus, korupciju un neētisku rīcību. CORRECTIV.Faktencheck katru dienu atklāj dezinformāciju, baumas un puspatiesības. „Ar savu darbu mēs iestājamies par atvērtu un demokrātisku sabiedrību. Mēs ne tikai pētām un ziņojam, bet arī vēlamies rosināt pārmaiņas,” saka pētnieku komanda. Plašu rezonansi ir guvusi, piemēram, CumEx nodokļu skandāla izpēte, pētījums par īres maksu paaugstināšanos un partijas AfD ziedojumu afēras atklāšana.

Austrijā ar viltus ziņojumu izsekošanu galvenokārt nodarbojas apvienība Mimikama. Šo bezpeļņas organizāciju „ ar mērķi izmeklēt ļaunprātīgu interneta izmantošanu “ 2011. gadā nodibināja Tomass Vannenmahers (Thomas Wannenmacher), kurš sevi dēvē par „viltojumu mednieku“ un ir pazīstams galvenokārt ar savu Facebook kontu „Padomā pirms klikšķini“ (ZDDK- Zuerst denken, dann klicken). Savā populārajā emuārā viņš vērš uzmanību uz izjokošanu, abonēšanas slazdiem, surogātpastu, viltus izlozēm, viltus ziņām un nedrošām interneta saitēm.

Citas organizācijas, piemēram, tīmekļa vietne Hoaxmap, atmasko viltus ziņas par vienu vienīgu tēmu. Katrs karodziņš šajā interaktīvajā Vācijas kartē apzīmē nepatiesu ziņu par bēgļiem. Savukārt tīmekļa vietni EU vs. Dissinfo izmanto Eiropas Ārējās darbības dienests Krievijas dezinformācijas kampaņu atspēkošanai.

Viltus ziņu identificēšana, plašsaziņas līdzekļu kompetences stiprināšana

Tomēr 40 % vāciešu jūtas nepietiekoši kompetenti, kad runa ir par viltus ziņu identificēšanu, liecina 2019. gada Forsa aptaujas dati. Viņi joprojām sev uzdod jautājumu: kā atpazīt viltus ziņu? Internetā ir pieejami padomi un pamācības, tostarp policijas kampaņa “Dari kaut ko” (Tu Was).

Viltus ziņām nav izredžu, ja lietotāji izprot mērķtiecīgas dezinformācijas mehānismus un metodes. Tāpēc daudzu iniciatīvu mērķis ir stiprināt medijpratību, jo īpaši jaunu interneta lietotāju vidū. 2021. gada janvārī Forsa pētniecības institūta saistībā ar Drošāka interneta dienu veiktā aptauja tomēr liecina, ka 71% jauniešu vecumā no 14 līdz 24 gadiem kā informatīvu ziņu avotus izmanto sociālo mediju kanālus – galvenokārt Instagram (42 %) un YouTube (41 %). Tas ir viens no iemesliem, kādēļ bezpeļņas pētniecības centrs Correctiv uztur tiešsaistes akadēmiju, kurā vairāk nekā 1100 mācību videoklipu un vingrinājumu veidā tiek pasniegtas zināšanas par medijiem un žurnālistikas arods. Tīmekļa vietnes Digitale Helden.de komanda uzstājas skolās informējot, kā rīkoties ar personas datiem sociālajos tīklos. Turklāt tādas Eiropas Komisijas atbalstītās izpratnes veicināšanas kampaņas kā Klicksafe vai video konkurss Klickwinkel, kura patrons ir Vācijas federālais prezidents Franks Valters Šteinmeiers (Frank-Walter Steinmeier), sekmē izpratni par to, kā apieties ar internetā pieejamo informāciju.

Alternatīvi domājošo demonstrācija 2019. gada rudenī: daudzi dalībnieki vairāk paļaujas uz Facebook un Youtube nekā uz ierastajiem plašsaziņas līdzekļiem. Foto (Detail): © picture alliance/dpa/Markus Scholz