Rosinenpicker | Literatūra
Godalgotie komiksi

Jaunākie grafiskie romāni demonstrē žanra daudzveidību. Ankes Foihtenbergeres opus magnum tika svinīgi iecelts literatūras kārtā; Sandra Rumlere atskatās uz Austrumberlīni un periodu pēc Vācijas atkalapvienošanās. Savukārt abi godalgotie šveiciešu autoru Nando fon Arba un Tobiasa Ešbahera darbi ir tik dažādi, ka ir grūti iedomāties ko vēl atšķirīgāku.

 

Holgers Moss

Anke Foihtenbergere (Anke Feuchtenberger) ar savu “Genossin Kuckuck” (Biedrene Dzeguze) ir sasniegusi Olimpu ne tikai komiksu pasaulē. Plašo autobiogrāfisko tēlaino stāstījumu Jans-Pauls Kopmanns laikrakstā taz raksturo kā opus magnum. “Genossin Kuckuck” ir absolūti neparasts grafiskais romāns, kas izceļas ar vizuālajām un stāstījuma idejām. Te saplūst robežas starp realitāti un pārdabisko, reāli piedzīvotais pārvēršas sapņu tēlos. Viennozīmīgs skaidrojums nav iespējams. Meitene bēg no drūmas, pat skarbas realitātes uz fantāzijas pasaulēm, kas pilnas ar dzīvniekiem un augiem, bet aizbēgt pavisam nav iespējams, jo ilustratores fantastiskie tēli nav jauki – tie rada baisu un draudīgu kopainu.

Šīgada Leipcigas grāmatu gadatirgus pārsteigums bija Foihtenbergeres darba izvirzīšana nominācijai daiļliteratūras kategorijā. Žūrija uzslavēja Foihtenbergeri ne tikai par “maģiski tumšajiem tēliem”, kuri ataino viņas sarežģīto bērnību un jaunību Austrumvācijā, “vairākkārt paver fantastiskus dziļumus... kolektīvajā zemapziņā” un rada savu mitoloģiju, bet arī par to, ka “komikss, kas ņem šādu estētiku no autofikcijas žanra – tā ir novitāte vācu valodā rakstītā literatūrā”. Tādējādi šī bija grafiskā romāna žanra uzlikšana uz pjedestāla, lai gan, protams, bija arī vērtētāji, kas šaubījās, vai ir jēga salīdzināt romānus un grafiskos romānus.

Vācijas atkalapvienošanās pieredze

Sandras Rumleres (Sandra Rummler) debijas komiksa “Seid befreit” (Esiet brīvi!) darbība norisinās Austrumvācijā, precīzāk, Austrumberlīnē. Tāpat kā autore, arī galvenā varone Mo ir dzimusi Berlīnē 1976. gadā. Balstoties uz savu pieredzi, Rumlere stāsta par Mo bērnību VDR un par to, kā viņa piedzīvoja Berlīnes mūra krišanu un laiku, kas tam sekoja. Kad Mo pēc mūra krišanas dodas uz Rietumberlīni, viņa vakaros ir nogurusi no raibās preču pasaules. Viņa ir “priecīga atgriezties tumšajā un tukšajā Berlīnes daļā”. Laiks pēc Vācijas atkalapvienošanās pusaudžiem saistās ar gandrīz anarhiskas brīvības solījumiem, taču drīz vien atklājas arī tumšā puse. Mo vecāki zaudē darbu, mātei cits nekas neatliek, kā strādāt par kasieri lielveikalā, Mo skolā apceļ neonacisti un apsaukā par “stulbo Ossi”. “Tagad es dzīvoju citā valstī nepārceļoties” – to tas nozīmē. Satikšanās ar draugu, kurš tika uzskatīts par bezvēsts pazudušu, galu galā ir mazs, laimīgs noslēgums.

Salīdzinājumā ar “Genossin Kuckuck” Rumleres stāsts ir tuvāks realitātei. Krāsās gan pasaule tiek atainota lielākoties tumša un drūma, bet dažviet ar sapludinātu akvareli fonā uzrodas gaišākas un dzidrākas krāsas. Birte Fērstere (Birte Förster) Tagesspiegel rezumē: “Ar savu lielisko, ekspresīvo grafisko noveli Sandra Rumlere ir uzcēlusi pieminekli savai bērnības zemei un īpašajam Vācijas atkalapvienošanās laikam.”

Panikas lēkmes un neticams blēža stāsts

Viens no šīgada Erlangenes Starptautiskās komiksu izstādes salona centrālajiem notikumiem bija balvas “Max und Moritz” pasniegšana. Starp nominantiem bija arī A. Foihtenbergeres un S. Rumleres darbi. Taču balvas saņēma arī citi. Nando fon Arba (Nando von Arb) grafiskais romāns “Fürchten lernen” (Mācīties baidīties) tika apbalvots kā labākais komikss vācu valodā. Cīrihē dzīvojošais autors pievēršas ļoti atšķirīgai personiskai baiļu pieredzei. Jau bērnībā viņš cieta no trauksmes traucējumiem un panikas lēkmēm. Attiecībā uz ilustrācijām žūrija atzina, ka “Fürchten lernen” ir “nesamāksloti iespaidīgs. Lielākā daļa lappušu sastāv no viena zīmējuma, citās divi vai trīs atsevišķi zīmējumi meistarīgi saplūst kopā. Zīmējumi ir blīvi un krāsaini, stilizēti un izteiksmīgi, abstrakti un jutekliski – …galvu reibinošs brauciens spoku vilcienā cauri baiļu labirintam. Taču komiksā ir arī smieklīgais un ērmīgais. Šis humors, iespējams, ir pierādījums tam, ka Nando fon Arbs kādas no savām bailēm jau ir pārvarējis.”

Balvu par labāko debiju vācu valodas komiksā saņēma komiksu mākslinieks un ilustrators Tobiass Ešbahers (Tobias Aeschbacher), kurš dzīvo Bīlā Šveicē. Viņš atklāj neticamu blēža stāstu “Der Letzte löscht das Licht” (Pēdējais izdzēš gaismu). Trīs gangsteri ielaužas kādā mājā, bet netiek vairs no tās ārā. Viņi tur sastop daudz ārprātīgo un noziedznieku. “Beigās visi ir miruši. Gluži kā Šekspīrā. Vai Tarantīno filmās... Ešbahera debija ir veiksmīga, pateicoties izciliem varoņiem, sarežģītam sižetam, Oskara balvas cienīgiem dialogiem un tēliem raksturīgām frāzēm, kā arī jestriem zīmējumiem” (no žūrijas atzinuma).