Lielā māsa, mazais brālis. Tā tas bija, tā tas ir un tā būs vienmēr. Māsa un brālis – viņi mīl viens otru, ienīst viens otru, strīdas, atkal izlīgst. Viņi ir sabiedrotie un konkurenti, katram no viņiem ir stingri noteikta vieta ģimenē, un abu izturēšanās ir šķietam paredzama. Taču reizēm stabilitāte izjūk. Romānā “Peļu jūra” Tamāra Baha liek pārmaiņus stāstīt Annikai un Benam – lielajai māsai un mazajam brālim. Abi kopā viņi ir vectēva pamestajā mājā vientuļā apvidū. Te mazliet ož pēc pelējuma un reizē pēc kaut kā labi pazīstama. Nekā daudz ko darīt te nav, tāpēc šeit un tagad uzpeld bērnības atmiņas un uznāk domas par neskaidro nākotni. Lielā māsa, mazais brālis runā un klusē, kaut kas tiek pateikts, kaut kas tiek noklusēts. Tamārai Bahai nevajag daudz vārdu, lai radītu noskaņas, tēlus, attiecības: viņas stils ir nepretenciozs un precīzs, reizēm parupjš, nereti ironisks un reizēm melanholisks.
no 14 gadu vecuma
Baha, Tamāra (teksts) Peļu jūra
Hamburga: Carlsen, [2018]. – 142 lpp.
ISBN 978-3-551-58380-2
