Tā kā Lanca simpātija Linna projektu nedēļai izvēlējusies grupu „Es rakstu blogu“, Lancs nonāk tajā pašā grupā. Diemžēl Lancs nav pamanījis, ka projektu vada viņa ķertais klases audzinātājs Gilgens – kāds stulbums! –, turklāt Linna sākumā vispār neparādās un arī vēlāk nemaz tā neļauj sev tuvoties. Hmm. Arī bloga nosaukums Lancam nenāk prātā, tāpēc viņš, daudz nedomādams, tam piešķir virsrakstu „Mans blogs pie skolotāja Gilgena“, blogs, tā sakot, būs pašrefleksija. Un tur viņš niknojas uz „Gilgonatoru“, apraksta savus mēģinājumus tuvoties Linnai, stāsta par saķeršanos ar mātes jauno draugu un atklāj savas šaubas par sevi un pasauli. Lancs bungo pa datora taustiņiem un atklāti, godīgi, reizēm muļķīgi, bieži dziļdomīgi ieraksta savā blogā visu, kas nodarbina viņa prātu un nospiež sirdi. Flurīna Jekera debija, kas reizē ir noslēguma darbs, beidzot Šveices Literatūras institūtu, ir romāns – dienasgrāmata. Svaigs teksts, radoša pieeja valodai, romāns paredzēts visiem, kam ir vai reiz bija 14 gadu.
