Pārtikas glābšana
Vai tas vēl der - vai jāizmet?
Vācijā katru gadu atkritumu tvertnē nonāk gandrīz 13 miljoni tonnu pārtikas produktu. Pārtikas un lauksaimniecības ministrija vēlas līdz 2030. gadam pārtikas izšķērdēšanu Vācijā samazināt uz pusi. Privātās iniciatīvas šo tēmu sev atklājušas jau agrāk.
Petra Šēnhēfere
Katrā Vācijas privātajā mājsaimniecībā cilvēki gada laikā vidēji izmet aptuveni 75 kilogramus pārtikas. Tā liecina Štutgartes Universitātes un Johana Heinriha fon Tīnena Institūta 2019. gadā pēc Vācijas Pārtikas un lauksaimniecības ministrijas (BMEL) pasūtījuma veiktie aprēķini. Kad āboli, maize vai siers nonāk atkritumu tvertnē, tiek izniekoti arī izmantotie resursi: aramzeme, ūdens un mēslojums, enerģija ražas novākšanai, pārstrādei un transportēšanai. Tādēļ šai tēmai nepieciešama īpaša politika: ar informācijas kampaņu “Pārāk labs atkritumu tvertnei!” BMEL vēlas līdz 2030. gadam divtik samazināt pārtikas šķērdēšanu uz katru Vācijas iedzīvotāju. Tomēr šī tēma nav jauna, un daudzas iniciatīvas jau sen aktīvi iestājas pret izšķērdēšanu.
Galdiņ, klājies!
Viena no Vācijas lielākajām sociālajām kustībām dodas uz priekšu ar pārbaudītu piemēru: jau kopš 1933. gada no ziedojumiem finansētā bezpeļņas organizācija Die Tafeln (Galdiņi, tulk.) visā Vācijā vāc augstas kvalitātes pārtiku – pārsvarā mazumtirdzniecībā nepārdotus pārtikas produktus, un bez maksas vai par simbolisku samaksu izdala tos nelabvēlīgā ekonomiskā situācijā nonākušiem līdzcilvēkiem. Die Tafeln Vācijā pašlaik katru gadu no 30000 lielveikaliem izglābj aptuveni 264 000 tonnu pārtikas. Ar lietotnes palīdzību pārtikas izplatīšanai nākotnē vajadzētu kļūt vēl efektīvākai.
Zero-Waste - bez atlikumiem: katlā - no lapām līdz saknēm
Neskaitāmas mazākas iniciatīvas liecina par vēlmi paaugstināt ikdienas ēdiena novērtējumu ēdiena gatavošanas kursos, jo augļi un dārzeņi Vācijas mājsaimniecību izmetamo pārtikas produktu sarakstā ieņem pirmo vietu. Piemēram, Berlīnē 2014. gadā dibinātā biedrība Restlos Glücklich (Bezatlikuma laime, tulk.) rīko seminārus par pārtikas produktu izšķērdēšanu un klimatam draudzīgu uzturu. Zero-Waste ēdienu gatavošanas semināros tiek mācītas prasmes kā radoši izmantot ēdiena pārpalikumus ; tiešsaistes virtuvē, interneta dzīvajā ēterā burbuļo garda zupiņa no puķkāpostu lapām. Šādi pārpalikumu taupītāji seko Esteres Kernas (Esther Kern) idejai, kustības Leaf-to-root iniciatorei Vācijā. Viņa savā virtuvē dārzeņus izmanto pilnībā - no lapām līdz saknei: garšvielu biezenis no ķirbju lapām, redīsu lapu salāti ar ķirbju sēklām, miso buljons no mizām un atgriezumiem. Kompostam pāri paliek pavisam nedaudz.
Izšķērdīgās mājsaimniecības
Kamēr tirgotāji ir atbildīgi tikai par četriem procentiem no Vācijā izmestās pārtikas, vairāk nekā puse atkritumu rodas privātajās mājsaimniecībās. Katru gadu to devums šajā jomā ir apmēram septiņi miljoni tonnu. Atbilstoši Štutgartes pētījumam aptuveni 40 procentus no tā varētu novērst, ja patērētāji iegādātos mazāk pārtikas, pareizi to uzglabātu un neapdomīgi neizmestu pārpalikumus . To īstenot palīdz kampaņas “Pārāk labs atkritumu tvertnei!” lietotne ar padomiem pārtikas iegādei, krājumu plānošanai, uzglabāšanai - un ar vairāk nekā 400 receptēm pārpalikumu pārstrādei.Bez bailēm no minimālā derīguma termiņa
Vēl viens pārtikas izšķiešanas iemesls ir tās minimālais derīguma termiņš. Pretēji izplatītajam pieņēmumam, minimālais derīguma termiņš nav produkta izmešanas datums, bet gan tikai minimālā uzglabāšanas laika dati - pārtika joprojām var būt baudāma vēl vairākas dienas vai mēnešus pēc šī datuma. Saskaņā ar Forsa pētījumu piektā daļa vāciešu izmet pārtiku, tāpēc, ka beidzies derīguma termiņš. Lai pret to cīnītos, Štutgartes uzņēmums Tsenso strādā pie jaunas lietotnes: Fresh Index ir jānosaka reālais uzglabāšanas beigu datums. Skenējot svītrkodu, gala patērētājs saņem informāciju par pārtikas produkta svaigumu konkrētajā brīdī. Tāpat kā Berlīnes biedrība Restlos Glücklich, arī Tsenso par lietotni “Pārāk labs atkritumu tvertnei!” tika nominēts Vācijas gada balvai Bundespreis 2020.Dalīšanās ar pārtiku taisnīgajos sadalītājos
Pašlaik pārpalikumu pārstrādātājiem un pārtikas taupītājiem ir izveidota vesela buķete lietotņu un tiešsaistes iniciatīvu. Tiešsaistes lielveikalā Sirplus iespējams pasūtīt šķirotus pārtikas produktus vai no bioloģiskajiem lauksaimniekiem nopirkt līkus dārzeņus, izmantojot Etepetete. Daudzi izmanto arī tādus formātus kā pārtikas koplietošana (Foodsharing). Šī iniciatīva aizsākās Berlīnē 2012. gadā un ir izaugusi par starptautisku kustību ar vairāk nekā 200 000 dalībnieku Vācijā, Austrijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs. Pārtikas dalītāji glābj privātās mājsaimniecībās vai uzņēmumos nevajadzīgus un pāri palikušus pārtikas produktus un piedāvā tos vietnē vai arī izvieto “taisnīgajos sadalītājos”: viegli pieejamās vietās izvietotos plauktos vai ledusskapjos, piemēram, universitātes pilsētiņā vai kādas biedrības telpās, kur pāri palikušās pārtikas preces iespējams bez maksas nogādāt un arī saņemt. Taisnīgie sadalītāji tiek atzīmēti platformā un parādīti kartē visiem lietotājiem. Lietotni Uxa var izmantot arī, lai izsalkušiem ēdājiem atdāvinātu pārpalikušos pārtikas produktus.