Linda Jahilo iesaka
Mēs vēl paliksim

Daniels Vissers ar 2018.gadā iznākušo romānu fascinēja daudzus lasītājus un kritiķus. Kalnu karaliene viņam togad sagādāja Austrijas Literatūras balvu. Romānā viņš tik meistarīgi un ar humoru polemizē par modernās sabiedrības tabu tēmām - palīdzība mirstošajam, pašnāvība, kopjamo cilvēku vientulība -, ka viņa grāmata ar pārāk smeldzīgo saturu tomēr atstāj iepriecinošu sajūtu. Dzīve ir dzīvošanas vērta.

Pie tabu tēmām rakstnieks ar savu izsmalcināto sociālo redzējumu ķeras arī jaunākajā ģimenes romānā Mēs vēl paliksim, kas aptver četras paaudzes. Kā fons ģimenes romānam tiek ieskicēta sociāldemokrātijas vēsture un diagnosticēta Austrijas pēdējo gadu sabiedriskā un politiskā dzīve.

Stāsts sākas ar omītes 99. dzimšanas dienas svinībām viņas lauku mājā. Tāpat kā senāk ģimene diskutē par politiku, jo vairāk tādēļ, ka daudzi sociāldemokrātiem pieslējušies ģimenes piederīgie nu ir kļuvuši par radikāli kreisās koalīcijas atbalstītājiem. Dažādās paaudzes vairs nesaprotas un tiek izteikti dažnedažādi pārmetumi.

Īstais skandāls tomēr izceļas galvenā varoņa Viktora dēļ, kurš sevi uzskata par īstu sociāldemokrātu un kurš mīl savas tantes meitu Karolīni. Ģimene necieš šīs attiecības un vecmāmiņas lēmums, ka pēc viņas nāves lauku māju mantos tieši Viktors, ielej eļļu ugunī.

Grāmatas nosaukums skan cerīgi, bet patiesībā šo cerību piepildījums ir atkarīgs no lasītājiem, vai nu autors ar to provocē, vai arī patiešām kaut kas pastāvīgi iet zudībā. Galu galā tas, par ko raksta Vissers, neattiecas tikai uz Austriju, bet gan uz visu demokrātisko pasauli.



Luchterhand Verlag