Blokķēde
Pēc ažiotāžas

Kriptovalūta bitkoins vienā naktī daudzus padarīja par miljonāriem. Kad 2017. gadā bitkoina cena tirgū sakāpa tik augsta kā vēl nekad, tad par to runāja visi. Tomēr pēc tam bija straujš kursa kritums, un no sabiedrības redzesloka pazuda gan bitkoins, gan aiz tā stāvošā tehnoloģija – blokķēde. Kas šodien notiek ar šo tehnoloģiju?

Arne Kipionka

Tas, ka 2008. gads pasaules finanšu tirgū nebija labs, ir vēl maigi teikts. Pārplīstot Ziemeļamerikas nekustamā īpašuma tirgus burbulim 2007. gadā, ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrots iezīmēja pasaules finanšu krīzes kulmināciju, un tās sekas jūtamas vēl šodien. Bankas maksātnespēja izraisīja domino efektu – viena pēc otras uz ceļiem tika nospiestas daudzas bankas un turpmākajā procesā arī veselas valstis. Cilvēki visā pasaulē, neko nespēdami pateikt, bija spiesti vērot, kā sagrūst sistēma, kurai gadu desmitus viņi bija akli uzticējušies. Uz šī fona 2008. gadā tika publicēta anonīma autora “Baltā grāmata“, stratēģijas dokuments, kurš prezentēja jaunu virtuālās valūtas ideju: bitkoinu maksājumu darījumi, kas varētu darboties pilnīgi neatkarīgi no bankām. Jaunā valūta izraisīja īstu ažiotāžu un 2017. gadā sasniedza tirgus vērtību līdz apmēram 17 000 eiro par 1 bitkoinu. Bet sabiedrības interese noplaka, kad 2018. gada sākumā sekoja milzīgs cenas kritums.

Bitkoina revolucionārais aspekts tomēr nav tikai jaunā valūta vien, bet galvenokārt tieši tai piesaistītā tehnoloģija – blokķēde. Ja arī bitkoins šodien vairs nepiesaista interesi, blokķēdei ir vēl daudz ko piedāvāt. Tās protokols būtībā pieļauj daudzveidīgu, viegli caurskatāmu grāmatvedību, kas darbojas decentralizēti un kuru viltot praktiski nav iespējams. Sākumā tas var izklausīties abstrakti un mazsvarīgi, bet ar to var ievērojami mainīt daudzas mūsu sabiedrības jomas. Izmantojot blokķēdi, daudzi procesi kļūtu caurskatāmāki un daudzas institūcijas – liekas.

Elektrības padeve un apzināta pirkšana

Labs piemērs tam ir elektrības padeves projekti, viens no tiem – Brooklyn Microgrid, Bruklinas mikrotīkls Ņujorkā. Mikrotīkli ir reģionāli, autonomi elektrotīkli. Tāpat kā daudzās vietās, arī Bruklinā atsevišķām mājsaimniecībām uz jumta ir solārā sistēma, kas saražoto lieko enerģiju automātiski novada publiskajā tīklā. Blokķēde izseko visus darījumus un automātiski nodrošina, ka iedzīvotāji savu elektroenerģiju var pārdot vienādranga lietotājiem par taisnīgām cenām, izmantojot “viedos līgumus“ – blokķēdē ierakstītos līgumus. Papildu enerģijas pieprasījuma izpildi nodrošina saule, tāpēc starpnieki ir lieki.

Arī nesen darbību sākušais amerikāņu uzņēmums Provenance ir atradis citu veidu, kā palielināt patērētāju iespējas un veicināt ilgtspējību tekstila nozarē. Tas izmanto blokķēdes drošību pret viltojumiem, lai piegādes ķēdes būtu caurspīdīgas. Katrs solis, sākot no kokvilnas novākšanas līdz džinsu biksēm, tiek ieprotokolēts, lai pircējs iegūtu informāciju, noskenējot produkta kodu. Atbilstībai standartiem tādējādi vajadzētu būt labākai nekā ar valsts kontrolētām un sertificētām etiķetēm, jo ražotāji un pārstrādes uzņēmumi savu darbu dokumentē neatkarīgi viens no otra. Vismaz teorētiski – pircējs diezin vai pats var pārbaudīt, cik ļoti patiesībai atbilst digitālajā blokķēdē ievadītā informācija par darbībām ar precēm.

Vai blokķēde patiešām ir droša?

Blokķēde varētu ieviest lielas izmaiņas, it īpaši tiem gandrīz 2,5 miljardiem cilvēku visā pasaulē, kuriem nav pieejas banku sistēmām. Dažādi uzņēmumi strādā pie kriptovalūtām, kas īpaši paredzētas trūcīgajiem reģioniem. Reģistrējoties (nepieciešams vien parasts viedtālrunis, interneta pieslēgums un verifikācija, izmantojot biometriskos datus) tiek izveidota infrastruktūra, kurā, piemēram, kādam mazam amatniecības uzņēmumam var piešķirt mikrokredītu. Līdzīgi kā ar bitkoiniem, arī šajā procesā izveidotās valūtas ir nebirokrātiskas, drošas pret viltojumiem, un, ja tās tiek pareizi ieviestas, tad tās nav pakļautas centrālajai kontroles institūcijai.

Šis pēdējais piemērs īpaši izceļ arī galveno problēmu: datu drošību. Kamēr bitkoinu lietotāji saviem makiem piekļūst, ievadot pseidonīmu adresi un paroli, kriptovalūtas, lai būtu vienkāršāk, trūcīgajos pasaules reģionos paļaujas uz biometriku, tātad dalībnieki tiek identificēti, izmantojot varavīksnenes vai sejas skenēšanu vai pirksta nospiedumu. Tā kā ilglaicīga glabāšana ir blokķēdes būtība, tad caur drošības caurumiem var piekļūt un neatgriezeniski atklāt miljoniem privāto datu. Tādējādi nopludinātos informācija ne tikai par attiecīgo personu specifiskām ķermeņa pazīmēm, bet būtu pieejama arī informācija par veiktajiem darījumiem. Tā varētu kļūt par problēmu Eiropā, kur tiek eksperimentēts ar bēgļu digitālo identitāti.

Jau 2019. gadā, divus gadus pēc lielās ažiotāžas ap blokķēdi, varēja secināt, ka tehnoloģijas tomēr ir spējušas nostiprināties dažās jomās. Tāpēc kriptovalūtas, kas radās līdz ar bitkoinu, nekādā gadījumā vairs nav tikai spekulācijas objekti. Pretēji izteiktajām prognozēm, tādas institūcijas kā bankas un elektroenerģijas piegādes uzņēmumi nav zuduši, toties daži no tiem ir ieguvuši veselīgu konkurenci.