Kafka un TikTok
Kāpēc visi ir tik apsēsti ar Franci Kafku?

Šis čehu rakstnieks miris jau pirms gadsimta, bet šobrīd piedzīvo atdzimšanu TikTok un X platformās.
 

Serena Smita

Pat ja neesat lasījis pašu stāstu, būsiet redzējis ilustrāciju: gultā guļ uz muguras apgāzusies vabole, bezpalīdzīgi vicinot gaisā kājas. Protams, sākotnējo zīmējumu iedvesmoja Franča Kafkas “Pārvērtība”. Tiem, kas nezina: 1915. gadā publicētās noveles galvenais varonis Gregors Zamza vienā naktī neizskaidrojamā veidā pārvēršas par milzīgu kukaini. Stāsts drīz vien kļuva par daļu no Rietumu pasaules kanona, bet tagad šķiet, ka šo darbu un Kafkas daiļradi kopumā sev atklāj arvien vairāk jauniešu.

TikTok vietnē #kafka ir vairāk nekā 130 miljoni skatījumu, un viņa fani vēlas, lai viņus mīl tā, kā Kafka mīlēja Milenu. Protams, pastāv arī Kafkas fanu filmiņas. Tikmēr Tumblr vietnē (kas, kā zināms, ir atgriezusies) ieraksti ar Kafkas dienasgrāmatas slimīgajiem citātiem – “nav iespējams gulēt, nav iespējams palikt nomodā, nav iespējams paciest dzīvi,” – skan viens no tiem –, savāc tūkstošiem atzīmju. Tāpat ir grūti šķirstīt vietni X, nepamanot kādu mēmi ar vaboles ilustrācijas atdarinājumu, vai nu to pārpublicējot un nosaucot par “universitātes dzīvi”, vai arī pie tās mazā posmkāja ķermeņa pievienojot DD izmēra sievietes krūtis un uzrakstu “autori vīrieši raksta par garīgi slimām sievietēm”. Pavisam nesen FKA Twigs attēls prusaka izskatā izraisīja debates par melnādaino seju, taču vienlaikus lika daudziem cilvēkiem sasaistīt to ar “Pārvērtību”. “Viņa ir savā Kafkas laikmetā,” komentēja kāds lietotājs.

Dr. Dens Holls ir Vorvikas Universitātes vācu vēstures un kultūras pasniedzējs, kurš interesējas par Kafku. “Viņš neparasti saprotamā veidā ataino to, kā daudzi cilvēki – ne tikai jaunieši, bet, iespējams, it īpaši jaunieši – uztver mūsdienu dzīvi, kurā autoritātes darbojas pēc saviem, nesaprotamiem un patvaļīgiem noteikumiem un indivīds jūtas atstumts, atsvešināts, izolēts, vientuļš,” viņš skaidro.

Arī daudzu Kafkas darbu pamatā ir izteikts Z paaudzes humors – cinisks, absurds, sauss. “Mēs cita starpā esam piedzīvojuši ekstrēmistu terorisma pieaugumu, labējā spārna populismu, dažādus karus, Arābu pavasari, globālo finanšu krīzi, pandēmiju, kas nogalināja sešus miljonus cilvēku, un klimata krīzi,” e-pastā skaidro kāds Dr. Holla students. “Un mēs šos – uzdrošinos teikt – Kafkas cienīgos murgus uztveram ar jokiem, tāpēc mūsu humors savukārt kļūst arvien nihilistiskāks. [...] Tādējādi tāds rakstnieks kā Kafka [jauniešiem] kļūst Dievam līdzīgs – īpaši ņemot vērā “Pārvērtībā” aprakstītās Gregora situācijas absurdumu. Tas vienlaicīgi ir patīkami pazīstami un līdz smieklīgumam pārspīlēti.” Lai gan tikai retais no mums kādreiz ir pamodies vaboles izskatā, tomēr daudzi no mums iepriekš ir jutušies nesaprasti, ierobežoti un atsvešināti.
  Papildu pievilcību neapšaubāmi piešķir spēcīgā sociālistiskā noskaņa, kas caurvij arī lielu daļu Kafkas darbu. Gregors vispār nemaz neuztraucas par to, ka viņš ir vabole, – tā vietā viņa galvenās bažas saistās ar to, ka viņš nokavēs darbu, sadusmos priekšnieku un zaudēs savu ceļojošā tirgotāja darbu (kurš viņam nepatīk, bet sniedz finansiālu atbalstu). Arī viņa vecāki un māsa pēc viņa pārvērtības beidz par viņu rūpēties, jo viņš vairs nespēj pildīt ģimenes galvenā apgādnieka lomu, kas ir nepārprotama apsūdzība kapitālismā novērojamajai cilvēku “vērtēšanai” pēc viņu ekonomiskās lietderības. Daži kritiķi apgalvo, ka Gregora pārvērtība pati par sevi simboliski attēlo cilvēku degradāciju un dehumanizāciju garlaicīga darba rezultātā. Nav šaubu, ka šāds noskaņojums, kas kritiski izsakās par garlaicīgu, pārlieku hierarhisku darbu un kapitālisma sistēmu, kas veicina šāda darba izplatīšanos, sasaucas ar aizvien pieaugošo skaitu jauniešu, kas vairāk piekrīt sociālistiskai attieksmei.

“Jaunieši maina priekšstatu par darbu kā identitāti uz to kā ekonomisku nepieciešamību,” piebilst Dr. Holla students. “Inflācijai arvien pieaugot un algām nepieaugot, nepietiekami apmaksātie un pārstrādājušies jaunieši jūtas izdeguši un atsvešināti. Gregora pārvērtības rezultātā viņš kļūst darba nespējīgs un tādēļ arī nevajadzīgs savai ģimenei, darba devējiem un pasaulei. Un tas viņu salauž. Nogalina viņu.”

Turklāt nav pārsteidzoši, ka Kafkas stāsti par sociālo izolāciju atbalsojas Z paaudzes – vientuļākās dzīvās paaudzes pārstāvjos. “Mums tikai jāatver “Pārvērtība”, lai saskatītu būtisku analoģiju ar 2020. gada mājsēdi,” piebilst vēl viena Kafkas fane – 20 gadus vecā Leja. “Kafka neticami precīzi apraksta sajūtas, kas rodas, atsvešinoties no pasaules.” Ir acīmredzama paralēle: lielāko daļu stāsta Gregors ir burtiski ieslodzīts savā guļamistabā. Taču Gregors bija atsvešinājies jau pirms kļūšanas par vaboli, viņam nebija ne sabiedriskās dzīves, ne tuvu draugu: viņa māte sūdzējās, ka viņš “vakaros nekad neiet ārā”, bet pats Gregors dusmojas, ka viņa darbs nedod iespēju iegūt “tuvus draugus”. “Visbiežāk mani pārsteidz tas, kā Kafka apraksta mūsdienu dzīves dīvainības un atsvešinātību,” saka Leja. “Daudzas no lielajām pasaules problēmām šobrīd šķiet Kafkas radītas – (viss) šķiet nenovēršams, murgains. Domāju, ka jaunākā paaudze jūtas līdzīgi: it kā vienīgais, ko varam darīt, ir noskatīties, kā pasaule mums pagriež muguru.”

Vārdam “kafkisks”, iespējams, draud pārmērīga lietošana, aprakstot jebkuru nepatīkamu situāciju, tāpat kā vārds “orvelisks” tagad tiek lietots, apzīmējot burtiski jebkuru situāciju, kurā pastāv jebkāda veida cenzūra vai kontrole, vai kā vārds “šekspīrisks” tiek lietots, aprakstot jebko, kas izklausās vecmodīgi. Taču Lejai ir taisnība – jauniešu dzīvē ir daudz kas tāds, kas patiešām šķiet kā nācis no Kafkas darbiem.

Kā Kafkas biogrāfs Frederiks Karls skaidroja laikrakstā The New York Times jau 1991. gadā: “Kafkisms ir nonākšana sirreālā pasaulē, kurā visi tavi kontroles modeļi, visi tavi plāni, visi veidi, kādos tu esi izstrādājis savu (rīcību), sāk brukt. [...] Tu nepadodies, tu neapgulies, lai nomirtu. Tā vietā tu cīnies pret to ar visiem saviem spēkiem, ar visu, kas ir tavā rīcībā. Bet, protams, tev nav nekādu izredžu.” Tā kā jaunākās paaudzes dzīvo sliktāk nekā viņu vecāku paaudzes, vairāk nekā jebkad agrāk ir skaidrs, ka smags darbs neatmaksājas. Diendienā strādāt bezjēdzīgu, nepateicīgu darbu bez cerībām gūt panākumus pasaulē un bez iespējas atļauties pirmās nepieciešamības preces? Pirkt auzu pienu un atteikties no sarkanās gaļas, kad naftas un gāzes uzņēmumi gūst rekordlielu peļņu? Kas varētu būt vēl atbilstošāks Kafkam?

“Mums nav izredžu,” spriež vēl kāds Dr. Holla students. “Tomēr pats fakts, ka mēs varam līdzināties (tādam cilvēkam kā Gregors), ir jocīgs un vismaz manī rada dīvainu līdzdalības sajūtu. Solidaritāti. Vai vismaz sapratni.”