Mākslīgais intelekts
Pie durvīm klauvē cilvēkveidīgs robots

Starptautiskas pētniecības apvienības izstrādā robotus, kas cilvēkam līdzinās ne tikai ar savu intelektu, bet arī kustas un izturas kā cilvēks. Tomēr līdz mākslīgais intelekts spēs ar mums tikties kā līdzīgs ar līdzīgu, vēl būs jāpaiet kādam laika posmam. 

Johannes Cellers

2013. gadā Eiropas Savienība uzsāka pētniecības projektu „Human Brain Project“ (HBP) ar ambiciozu mērķi: desmit gadu laikā radīt mākslīgo intelektu (MI), kura jauda spēj sasniegt eksaflopu. Viens eksaflops atbilst skaitļošanas jaudai 1018 skaitļošanas soļi vienā sekundē, tātad skaitlim, kas ir lielāks par Piena Ceļa un Andromedas galaktikas kopējo zvaigžņu skaitu (FLOPS: Floating Point Operations per Second: peldošā komata darbības sekundē; eksa: kvintiljons, tātad 1 ar 18 nullēm jeb 1018). Katram cilvēkam jau kopš dzimšanas ir šāda datora kompakta versija – tās ir cilvēka smadzenes. Ar mākslīgā intelekta palīdzību projektā HBP desmit gadu laikā iecerēts sasniegt to, ko evolūcija veidojusi miljardiem gadu. 

Lielāka efektivitāte sadarbības rezultātā 

Sākums šim lielprojektam, kurā piedalās vairāk nekā simt pētniecības iestāžu un firmu, bija starptautiskas pētniecības platformas izveide. Šodien tajā ar informāciju apmainās neirozinātnieki, informātiķi un citi dažādu jomu speciālisti. Viņi kopīgi īsteno līdz šim nepieredzēti detalizētu cilvēka smadzeņu izpēti – no molekulārā līmeņa līdz sarežģītus kognitīvos procesus nodrošinošiem savienojumiem. Tā kā šie pētījumi skar arī ētikas jautājumus, projektā iesaistīti arī filozofi.   

Lai šāda sadarbība ritētu gludi, ir jāuzlabo informācijas apmaiņa zinātnes kopienas iekšienē. Līdz šim vēl nav starptautisku standartu neiroloģiskajā pētniecībā, un rezultāti dažādās organizācijās tiek strukturēti atšķirīgi. Tas apgrūtina aptvert aktuālo pētniecības situāciju vienotā modelī. HBP to mainīs: jaunajām zināšanām, kas iegūtas projektā, jābūt pieejamām un savos projektos izmantojamām pētniekiem no visas pasaules. Šim nolūkam tiks izveidota starptautiska platforma, kas neirozinātnes datus apstrādās visiem vienveidīgi. Iegūtās atziņas tad varēs izmantot, piemēram, arī medicīnas pētījumiem. 

Mākslīgais intelekts, kas māk sarokoties  

Kamēr Ženēvā HBP izdibina smadzeņu uzbūvi, Minhenes pētnieki būvē robotu, kam jāspēj atdarināt cilvēka ķermeni visā tā izsmalcinātībā. Šis robots – vārdā Roboy – ir, tā sakot, HBP seja, rokas un kājas, pēdas locītava, gurnu kustība un acu skatiens.  

Roboy stāsts sākās Cīrihes universitātē 2013. gadā, kur informātiķi, inženieri un mehatroniķi saliedējās uzdevumā izstrādāt robotu, kas – tehniski skatoties – ne ar ko neatpaliek no cilvēka. Uzdevumā apvienojās pētnieki no visas Eiropas, piesaistīti tika partneri arī no citiem kontinentiem. Piemēram, Melburnas universitātes pētnieku zināšanas par muskuļu vadīšanu deva būtisku pienesumu programmatūrai, kas vada Roboy motoriskās spējas. Savukārt Roboy attīstītāju komanda apgādāja Melburnas universitātes pētniekus ar augstas kvalitātes iekārtām viņu pašu projektiem.  

Pa šo laiku robots ir pārcēlies uz Minhenes Tehnisko universitāti. Tur katru semestri jauna dažādu disciplīnu studentu komanda nodarbojas ar to, lai robotam iemācītu ko jaunu. Piemēram, studenti robotam māca sarunāties ar diviem cilvēkiem vienlaicīgi vai spēlēt ksilofonu. Visus iegūtos datus studenti ievieto brīvi piekļūstamā robotikas platformā internetā. No robota kāju mehānikai līdz pat pārslēgšanas shēmai, kas ļauj redzēt Roboy acīm: atvērto datu portālā tiek sniegts pilnīgs robota anatomijas skaidrojums, un tas ir lejupielādējams, lai šīs tehniskās zināšanas varētu iegūt un attīstīt tālāk jebkurš amatieris, pētnieks vai tehnoloģiju frīks. 

Un mazais robots mācās zibenīgi: Roboy jau prot braukt ar velosipēdu un darboties ar plašu atskaņotāju. Nākotnē viņu sagaida oficianta un galdnieka karjera – profesijas, kas prasa ārkārtīgi lielu motorisko daudzveidību. 

Tik līdzīgs cilvēkam kā vēl neviena mašīna līdz šim 

Un 2023. gads? Līdz tam laikam HBP grib sasniegt savu mērķi un izstrādāt datoru, kas ne ar ko neatpaliek no cilvēka smadzenēm. Lai to sasniegtu, vēl ir jāpārvar daži šķēršļi. Piemēram, lai panāktu viena eksaflopa lielu skaitļošanas jaudu, nepieciešams ne viens vien tehniskais solis. Lai kaut aizmetņa veidā simulētu cilvēka smadzeņu darbības ātrumu un saglabāšanas kapacitāti, nepieciešams milzīgs daudzums enerģijas. Tas pieprasa energoefektīvas skaitļošanas jaudas attīstīšanu, kas galu galā varētu revolucionizēt arī klasisko industriju. 

Taču, kad šie šķēršļi tiks pārvarēti, Roboy nākotne būs iespaidīga – saplūdināts ar eksaflopa jaudas HBP „smadzenēm“, robots ar savām spējām līdzinātos cilvēkam kā vēl neviena mašīna līdz šim. Tas, protams, rada fundamentālus ētikas jautājumus: tādēļ jau no sākta gala ciešs šī projekta pavadonis ir ētikas komiteja – savukārt par to, lai satikšanās ar Roboy netiktu uztverta kā draudi, jau rūpējas robota šarmantais acu skatiens un moto „be friendly“.