Bērnu un jauniešu literatūra
Tu būsi tas, ko tu lasīsi?

Bērnu un jauniešu literatūrai ir jāpaver iespēju pasaule un jāsniedz laika garam atbilstošu ideālu, normu un vērtību tēlojums. Taču vai reizēm netiek pārspīlēts?

Marlēne Cērere

„Bērnu grāmatas ir katras demokrātijas pamats. Ja mēs gribam, lai mūsu bērni izaugtu par atbildīgiem pilsoņiem, nezin vai ir kas svarīgāks par labām grāmatām. Tā viņi savā bērnistabā iepazīst pasauli.“ Kādā intervijā nedēļas avīzei „Die Zeit“ Astridas Lindgrēnes mazdēls Olle Nīmans runā par savas vecmāmiņas literāro mantojumu un bērnu literatūras vietu un lomu. Intervijas iemesls ir nevis svinīga jubilejas atzīmēšana, bet gan fakts, ka 2019. gada vasaras sākumā Zviedrijas labējie politiķi atsaucas uz Lindgrēnes darbiem.
 
Olle Nīmans, kurš ir arī Astridas Lindgrēnes mantojumu pārvaldošā uzņēmuma „Astrid Lindgren Company“ šefs, pretojas savas vecmāmiņas tekstu pārvēršanai politikas instrumentos. Tas, ka labējie politiķi iemīļotos Lindgrēnes varoņus izmanto savu politisko mērķu sasniegšanai, liekas visai dīvaini īpaši tāpēc, ka autore visu savu mūžu atklāti un enerģiski ir iestājusies par miermīlīgu, iecietīgu un līdztiesīgu kopā sadzīvošanu. Šis piemērs nebūt nav viens atsevišķs gadījums: bērnu un jauniešu literatūra atkal un atkal tiek izmantota, liekot tai kalpot politiskām, reliģiskām un sabiedriskām idejām un ideāliem – literārie teksti tiek iztulkoti pēc sava prāta, kā minētajā gadījumā, vai arī apzināti ierakstīti kādā konkrētā kontekstā.

Atskats pagātnē

Atskatoties vācu bērnu un jauniešu literatūras vēsturē, nav ilgi jāmeklē, lai ieraudzītu piemērus, kā tā tiek izmantota noteiktu mērķu sasniegšanai – to darījuši dažādi virzieni un ar dažādiem saukļiem. Pašreizējā bērnu un jauniešu literatūra lielākoties vērsta uz estētiski iedarbīgu, daudzveidīgu lasītāju izklaidi visos žanros un veidos, tomēr ir jūtama arī vēlme ar stāstiem sekmēt bērnu un jauniešu izaugšanu par pasaulei atvērtām, patstāvīgām, neatkarīgām un pašapzinīgām personībām. Šādi centieni nebija iespējami ne Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) sākuma gados, ne nacionālsociālisma režīmā. 
 
Tolaik pilnīgi atšķirīgos ideoloģiskos apstākļos un ar atšķirīgiem nolūkiem abos gadījumos tika panākts viens un tas pats – ideoloģiski vienots grāmatu tirgus, kas pieļāva tikai nedaudzus izņēmumus. Ja pēc nacionālsociālistu īstenotās varas pārņemšanas 1933. gada janvārī bērnu un jaunatnes literatūras ievirze un cenzūra bija mērķēta uz literāro audzināšanu tautas kopības, kara interešu un absolūtas paklausības garā, tad pēc Otrā pasaules kara bijušajā VDR izdotajām bērnu un jauniešu grāmatām galvenokārt bija jākalpo bērnu un jauniešu sistemātiskai audzināšanai par sociālistiskām personībām. 
 

Idejas un ideoloģijas, kas abos gadījumos noteica vācu bērnu un jauniešu grāmatu izdošanas politiku, varēja saskatīt jau Veimāras Republikā un ķeizara valstī – tomēr tolaik šādas grāmatas veidoja tikai daļu no visnotaļ daudzveidīgā grāmatu tirgus piedāvājuma. Jau kopš 19. gadsimta vidus vēsturiski romāni bieži kalpoja mērķim ieaudzināt lasītājos mīlestību pret tēvzemi un veidot atbalstu idejai, ka konflikti jārisina karu ceļā, tie pat šovinistiskos toņos vai zemtekstos propagandēja uzskatus, kas apjūsmoja karu. Turpretim 20. gadsimta sākumā – gadsimtu mijas reformu kustības iespaidā – attīstījās sociālistiska bērnu un jauniešu literatūra, kas runāja par tādiem ideāliem kā brālība, solidaritāte un proletāriska brīvības mīlestība.   

Ideāli un manipulācija

Ieskats pagātnē uzskatāmi parāda, cik trausla ir robeža starp ideālu un ideoloģizēšanu un ka vispārīgus apgalvojumus brīžiem ir grūti vai pat neiespējami izteikt. Tāpēc ir vērts ne tikai sekot līdzi redzamajām aktuālajām tendencēm bērnu un jauniešu grāmatu tirgū, bet paturēt acīs kritiski un izvērtēt arī ne tik uzkrītošas parādības.
 
Atskats pagātnē turklāt uzskatāmi parāda, kādu garu ceļu nogājusi bērnu un jauniešu literatūra no tās pirmsākumiem. Cik daudzas pārvērtības tā piedzīvojusi gadsimtu gaitā, piemērojoties laika garam, pedagoģiskajiem, sabiedriskajiem, politiskajiem un ne mazāk svarīgajiem mākslinieciskajiem priekšstatiem, līdz kļuvusi par tādu atvērtu un daudzpusīgu bērnu un jauniešu literatūru, kādu mēs to pazīstam šodien un kādu to aprakstījis arī Olle Nīmans. Var secināt, ka iecietība, cilvēcība, solidaritāte, emancipācija, drosme un kritiska domāšana ir tēmas un pamatvērtības, par kurām šodien runā bērnu un jauniešu literatūra.