Naida runa
Kurina nesaticību un sāpes

Klinta Ločmele

Vai esi kādreiz saskāries ar naida runu, kas vērsta pret tevi? Ar tādu anonīmu tiešsaistes aptaujas jautājumu mēdzu sākt lekciju par šo tematu. Diagrammas stabiņš “jā” sasniedz gandrīz maksimumu vai vismaz pusi no atbildēm atkarībā no auditorijas. Parasti tikai neliela daļa atbild noraidoši un vai izvēlas variantu “Grūti pateikt”.

Nodarbības sākumā katram vēl ir atšķirīga interpretācija par to, kas īsti ir naida runa. Taču šāds rezultāts par mutvārdos vai rakstveidā saņemtu naidu, iespējams, arī liecina par visai augsto iespējamību ar to sastapties sociālajos medijos, interneta portālu komentēšanas sadaļās, privāti adresētās ziņās, grupu sarakstēs un citur.

Kas ir naida runa?

Šim jēdzienam nav vienas konkrētas definīcijas, taču apkopojot var teikt, ka tas ir jebkāds izpausmes veids, tostarp, mutvārdos vai rakstītā tekstā, kurā pausts aizskarošs, draudošs, zaimojošs vai pazemojošs saturs vai arī citādi tiek kūdīts naids pret kādu noteiktu personu vai cilvēku grupu – rases, reliģijas, ādas krāsas, seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes, etniskās piederības, nacionālās izcelsmes, invaliditātes vai cita iemesla dēļ. Ja naida runa tiek vērsta pret kādu sabiedrības grupu kopumā, tad ir grūti identificēt vienu cietušo personu, taču tas nenozīmē, ka naida runa ir nesodāma.

Covid-19 pandēmijas sākumposmā Latvijā pirms tam jau zināmais dezinformācijas un viltus ziņu izplatītājs Niks Endziņš savā “Facebook” laika joslā publicēja video, kurā izplatīja nepatiesu paziņojumu, ka Latvijā jau ir pirmais Covid-19 inficēšanās gadījums, un aicināja iznīcināt ķīniešus. Kā vēsta mediji, likumsargi sāka kriminālprocesu par huligānismu un darbībām, kas vērstas uz nacionālā naida un nesaticības kurināšanu.

Naida runa kā izteiksmes veids aizskar citu cilvēku cieņu, taču tā arī spēj sašķelt sabiedrību vai pat izraisīt vardarbību pret kādu personu vai sabiedrības grupu. Sākoties Krievijas karam Ukrainā, Latvijas interneta vidē pieauga arī naidpilnu komentāru skaits pret cilvēkiem no Ukrainas, kas no kara šausmām patvērumu raduši Latvijā. Seksuālo minoritāšu un viņu draugu gājiena „Riga Pride” kontekstā pasākumā klātienē un šo notikumu atainojošo ziņu komentāros ir ne tikai aizskaroši cilvēku izsaucieni, bet arī draudi seksukālajām minoritātēm un citiem gājiena dalībniekiem.

Sēru pušķis un vēlējums nomirt

Pēdējos gados publiski izskanējuši vairāki gadījumi, kad naida runa tiek attiecināta ne tikai uz kādu sabiedrības grupu kopumā, bet vērsta tieši uz konkrētiem cilvēkiem, piemēram, viņu profesionālās darbības dēļ vai arī nereti tāpēc, ka ar savu viedokli ir nonākuši mediju starmešos un tādējādi ar to sasnieguši arī tos, kuri viņu uzskatiem nepiekrīt. Piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā kāda ģimenes ārste ziņu raidījumā bija izteikusi viedokli, ka sejas masku nēsāšana skolēniem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas nolūkos nebūs kaitīga veselībai. Pēc tam viņa sociālajos medijos saņēma nepatīkamus personiskus aizvainojumus un pat draudus, kas pat raisīja bailes un neziņu, cik droši tumsā ir iziet no darba vietas.

Covid-19 pandēmijas laikā naida ar naida runu pastiprināti saskārās arī žurnālisti, sevišķi faktu pārbaudītāji. Kāds raidījumu veidotājs no Latvijas mikroblogošanas vietnē “Twitter” bija publicējis ekrānuzņēmumu, kur lasāma ļoti rupja naida runa pret viņa ģimeni – sievu, kura tobrīd bija bērna gaidībās. Rupjos vārdos viņai tika novēlēta nāve. Arī pats no vakcinācijas pretiniekiem bija saņēmis draudus par fizisku izrēķināšanos uz ielas.

Dažkārt naidpilni komentāri internetā, kurā pausta neapmierinātība ar publikācijām, vienlaikus aizskarot žurnālista godu, ir tikai daļa no plašākas vajāšanas izpausmēm. Pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” žurnālisti (un pat viņu tuvinieki) no kādas personas ilgstoši saņēma rupjus zvanus, draudīgas īsziņas un ierakstus sociālajos medijos. Uz redakciju pat ticis atnests sēru pušķis. Šobrīd krimināllieta par žurnālistes vajāšanu jau ir nonākusi tiesā.

Vairāk naida pēc zaudētām spēlēm

To, cik daudz sabiedrībā pazīstami cilvēki saskaras ar naida runu sociālajos medijos, ļoti labi ilustrē pētījums Spānijā, kurā ar kontentalīzi pētīta naida runa Seviljas futbola kluba “Instagram” kontā 2019. gadā no februāra līdz maija sākumam. No kopumā 221 gadījuma, kurā komentāros ir saskatāms apvainojums, tas bija vērsts ne tikai pret sporta klubu kopumā, pašiem kluba biedriem vai citiem līdzjutējiem, bet arī 71 gadījumā (aptuveni 32%) -  pret sportistu vai citu kluba līdzjutēju ģimenēm.

Pētnieki norāda, ka tieši tos komentārus, kuros bija vēršanās pret ģimenēm, bija sevišķi smagi lasīt. Tajos bija rupji apvainotas mātes un mirušie ģimenes locekļi. Visvairāk naidpilno komentāru parādījās pēc pāris izšķirošajām spēlēm, kurās klubs cieta skāvi, un pētnieki uzsver, ka ir acīmredzami, ka komentāri nav rakstīti ar mērķi diskutēt par aktuālo notikumu vai kluba attīstību, bet paredzēti tikai vienam – “lai ievainotu un apvainotu”.

Internets – emociju izgāztuve

Viens no iemesliem naida runas izplatībai varētu būt saistāms ar vienkāršo piekļuvi sociālajiem medijiem un anonīmas komentēšanas iespējām. Kas agrāk, iespējams, būtu paturēts pie sevis vai varbūt apspriests šaurā lokā, šobrīd viegli tiek padarīts izlasāms simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku. Arī daļa interneta lietotāju ačgārni izprot vārda brīvības iespējas. Taču tā naida runu neattaisno un beidzas tur, kur tiek pārkāptas citu tiesības un brīvības.

Apskatot iemeslus, kāpēc vārda runu interneta vidē ierobežot ir tik grūti, izkristalizējas vairāki faktori. Sociālie mediji rīkojas nepietiekami, atsaucoties tieši uz nevēlēšanos mazināt to lietotāju vārda brīvību. Tas, iespējams, tiek darīts arī, lai lietotājus neaizbiedētu uz citām platformām un tie sociālajā medijā pavadītu pēc iespējas ilgāku laiku. Šķērslis ir arī tas, ka ne vienmēr naida runu ir viegli atpazīt un ir nepieciešams laiks, lai to izvērtētu. Teksts var būt bez vienkāršrunas vārdiem, uzrakstīts literāri pareizi, bet ļoti pazemojošs. Ir grūti noteikt kritērijus, kurš naida runas gadījums būtu sodāms un kurš - nē, jo robeža ir ļoti šaura un reizēm – nenosakāma.

Daļa interneta lietotāju komentēšanas iespēju izmanto kā iespēju atbrīvoties no sakrātajām negatīvajām emocijām. Organizāciju sociālo mediju profilu administratori ir novērojuši, ka darbojas bara instinkts – cilvēkiem kļūst emocionāli vieglāk pievienot savus naidpilnos komentārus, ja viņi redz, ka arī pirms tam citi interneta lietotāji tos jau ir publicējuši.

Ko varam mainīt?

Lai gan par naida runas un naida noziegumu ierobežošanu tiek runāts arī Eiropas Savienības līmenī (piemēram, aicinot naida runu un naida noziegumus iekļaut Eiropas Savienības pieņemto noziegumu sarakstā, kas ļautu noteikt reālu sodu par naidīgiem un ļauniem komentāriem internetā), arī ikviens no mums varam ko darīt tās mazināšanai. Ir svarīgi naida runu atpazīt un ziņot par to portāla vai sociālo mediju administrācijai, lai šos ierakstus dzēš, citādi tie turpina savu ļauno darbu veicināt naidu un neiecietību pret kādu sabiedrības grupu vai personu.

Kā intervijā LV portālam norāda Tiesībsarga biroja pārstāve Ilze Ambrasa, lai par naida runas gadījumiem internetā ziņotu policijai vai tiesībsargam, pietiek tikai ar attiecīgā ieraksta ekrānuzņēmumu, kuru var nosūtīt elektroniski. Šobrīd arvien aktuālāki kļūst pētījumi, cik lielā mērā naida runas mazināšanai efektīva ir tās atspēkošana (counterspeech). Kādā pētījumā, testējot vairākas atspēkošanas metodes – humoru, brīdināšanu par sekām un empātiju, tika secināts, ka vien pēdējā no tām liecināja par relatīvi mazu, tomēr efektu ksenofobiskas naida runas mazināšanai.

Lai gan tas šķiet elementāri – ievērot digitālās saziņas etiķeti jeb netiķeti, tomēr gan bērniem, gan pieaugušajiem dažkārt noder atgādinājums, ka gan reālajā, gan virtuālajā dzīvē attiecas vieni un tie paši noteikumi un empātija kā saziņas pamats.

Avoti:

>> Monroy-Trujillo, A., Padilla-Castillo, G., Cabezuelo-Lorenzo, F. (2022). Sports and hate speech messages on Instagram. In: Pérez-Escolar, M., Noguera-Vivo, M. J. (eds.). Hate speech and polarization in participatory society. Routledge. P. 237–250., P. 246.

>> Proposals to extend the list of EU crimes to all forms of hate crime and hate speech.

>> ES līmeņa pasākumi apkopotā veidā

>> Krūzkopa, S. (2019). Naida runa – kad vārda brīvības robežas pārkāptas. LV portāls.

>> Hangartner, D., Gennaro, G., Alasiri, S., Donnay, K. (2021). Empathy-based counterspeech can reduce racist hate speech in a social media field experiment.