Steriotipi medijos
Kādas ir tavas stereotipu brilles?

Klinta Ločmele

“Ja man piederētu televīzija, tajā strādātu tikai jauni cilvēki,” teica kāds students, kad pirms dažiem gadiem lekcijā runājām par stereotipiem medijos. Viss kurss, teju elpu aizturējis, klausījās mūsu diskusiju par to, vai tas ir vai nav eidžisms jeb aizspriedumi saistībā ar cilvēka vecumu. Tieši lekcija par stereotipiem medijos ir tā, kurā studiju semestra gaitā izskan visvairāk pretēju viedokļu. Kāpēc? Manuprāt, tāpēc, ka tajā notiek stereotipu, mūsu atšķirīgās audzināšanas un priekšstatu, piemēram, par dzimumu lomām, sadursme.

Varbūt kādam/ai šajā lekcijā arī pirmoreiz rodas atklāsme, ka uz pasauli skatāmies caur stereotipu brillēm. Kādas tās ir? Ne vien ģimenes, bet arī filmu, reklāmu, TikTok video un influenceru ierakstu ietekmētas. Rakstā aplūkosim dažus no piemēriem.

Īsi skaidrojot, stereotipizācija notiek, kad uz kādu plašāku sabiedrības grupu attiecinām vienotu priekšstatu, kas visbiežāk ir negatīvs. Taču stereotips var būt arī samērā pozitīvs, piemēram, sagaidot, ka katra kundze labākajos gados mazbērniem cep pīrāgus, gatavo “peldošo salu” desertu un neļauj atiet no galda, kamēr nav apēsti visi deviņi ēdieni.  Stereotipizējot cilvēku, netiek saskatīta katra individuālā personība un unikalitāte, bet priekšstats veidots, balstoties uz tādām pazīmēm kā vecums, etniskā izcelsme, profesija, dzīvesvieta, dzimums, seksuālā orientācija u.c. Stereotipi var pārvērsties aizspriedumos, kas ir iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums, kas var kalpot par pamatu diskriminācijai.

Karsējmeitene un teicamnieks

Mediji un sociālie mediji, no vienas puses, darbojas kā stereotipu pastiprinātāji un popularizētāji un, no otras puses, ietekmējas no tā, kādi stereotipi valda sabiedrībā. Stereotipiem ir arī pozitīvā loma – tie palīdz ātri aptvert, izvērtēt situāciju, lai arī ne vienmēr precīzi un ar cieņu pret katru individuālo cilvēku. Tieši tāpēc, ka stereotipi ir kā domāšanas īsceļš, tos mēdz daudz izmantot filmās, jo nav tik daudz laika, lai attīstītu katra filmas varoņa portretu, bet, parādot viņu kā klases populārāko meiteni, kas nereti ir arī karsējmeitene, teicamnieku vai skolas slavenāko sportistu, un to pastiprinot ar attiecīgiem vizuāliem paņēmieniem, uzreiz cilvēku prātā izveidojas šo filmas varoņu raksturojums ar īpašībām, ko mēdzam attiecināt, piemēram, uz “teicamniekiem”. Nereti šīs pārvērtības no “neglītā pīlēna” par gulbi izmantojušas arī pasaules mēroga zvaigznes savos videoklipos vai pat veselas filmas uzbūvētas kā stereotipa laušanas stāsts, piemēram, “Gudrā blondīne” (nosaukums oriģinālvalodā “Legally blond”).

Stereotipizētie joki TikTok

Stereotipi ir atkarīgi no konteksta – ir tādi, kas zināmi un atpazīstami visā pasaulē vai vismaz kontinentā, un arī daudz specifiskāki, kādam reģionam vai valstij raksturīgi. Plaši atpazīstami ir stereotipi par dažādām valstīm vai to iedzīvotājiem. Par to liecina virkne ar populāriem TikTok video, kuros pēc īsa apraksta jāuzmin, kas tā par valsti. Piemēram, “nelieli tumsnēji vīrieši, seksīgas sievietes, mafija, pasta”, vai “seksīgas gaišmates, IKEA, dīvaina valoda un smagā metālmūzika”. Turpat arī video, kuros cilvēki stāsta, kā viņi neatbilst stereotipam – piemēram, ir no Itālijas, bet pica vai vīns nav iecienītāko ēdienu un dzērienu saraksta augšgalā. Kamēr viena daļa video stereotipus par valstīm popularizē, otri cenšas tos lauzt.

Ierakstot TikTok meklētājā vārdu “stereotype”, tiek piedāvāta virkne iespēju, ko aplūkot tālāk – stereotipi par sievietēm, vīriešiem, lgbtq+ , kristiešiem, valstīm, amerikāņiem, eiropiešiem, skolām un pat suņu šķirnēm. Daži no šiem video ir humoristiski, daži stereotipus atmaskojoši jeb skaidrojoši, ka cilvēki ir dažādi un nav visi ieliekami vienā kastītē pēc kādām pazīmēm, taču ir arī video, kuru nosaukumā vai tēmturī nav norādes stereotipiem, taču savā būtībā veicina to izplatīšanos, tostarp, ar humora palīdzību.

Daudz skatītā video kāda jauniete stāsta, ka draudzene no Eiropas apsmēja viņu par aziātisko izcelsmi. Kā atmaksu viņa, savukārt, apēda draudzenes suni. Izklausās pēc TikTok satura veidotājas pašironijas par priekšstatiem, kas valda par Āzijas iedzīvotāju ēdienkarti, taču vienlaikus tieši tas cilvēkiem tika vēlreiz atgādināts.

Atspēkot stereotipus – riskanti, bet noderīgi

Nereti uzņēmumi savu preču un pakalpojumu popularizēšanai vai tēla uzlabošanai organizē kampaņas ar sociālu mērķi – lauzt kādus stereotipus. Taču, iekļaujot šajās kampaņās atgādinājumu par šo domāšanas īsceļu, kuru vēlas izskaust, ir ļoti rūpīgi jāapsver riski, vai nenotiks tieši otrādi – stereotips tiks izplatīts vēl vairāk.

Arī valsts pārvalde un nevalstiskās organizācijas reizēm vēlas izaicināt sabiedrību, apzināti akcentējot stereotipus. Sarunu festivālā “Lampa” Labklājības ministrija organizēja sarunu, kuras sākotnējais sociālajos medijos plaši apspriestais un provokatīvais nosaukums bija “Vai sievietes var pieņemt lēmumus?”, kas, spriežot pēc tīmeklī pieejamajiem materiāliem, vēlāk transformējās uz “Sievietes un lēmumu pieņemšana. Pieredzes stāsti un diskusijas”.

Izvēlas sievieti

Nenoliedzami, uz stereotipiem balstās liela daļa anekdošu un humora šovu, tie spēj piesaistīt uzmanību, atsaukdami atmiņā ko iepriekš dzirdētu. Tāpēc nereti tos iekļauj arī mediju virsrakstos, piemēram, “Blondīne pie stūres – vai nāvīgs savienojums?” vai “Cep kotletes mežģīņu kleitā un citi padomi, kā kļūt sievišķīgai”. Iespējams, tas darīts ar nolūku piesaistīt vairāk lasītāju.

Ar studentiem diskutējam par turpmāk iekļautajiem mediju virsrakstiem. Kad 2020. gadā demokrātu kandidāts uz ASV prezidenta amatu Džo Baidens paziņoja, ko ir izraudzījies viceprezidenta amatam, bija lasāmi atšķirīgi formulēti virsraksti. Lūk, divi no tiem: 1) “Baidens izvēlas sievieti viceprezidenta amatam“; 2) “Džo Baidens par savu viceprezidenta amata kandidāti izvēlējies senatori Kamalu Harisu”. Kuru no tiem izvēlētos jūs un kāpēc? Lai gan Kamala Harisa tik tiešām ir pirmā sieviete tik augstā amatā ASV, tomēr es izvēlētos otro virsrakstu vai vismaz ar papildinājumu pirmajā virsrakstā, ka tas ir noticis pirmoreiz.

Stereotipu atbalsošanās medijos ne vienmēr saistāma ar to nosaukšanu vai atgādināšanu. Pati mediju prakse var būt stereotipu ietekmēta. Piemēram, 2018. gadā izdotajā grāmatā “Latvijas Mediju vides daudzveidība” Latvijas Universitātes pētniece, šobrīd jau asociētās profesores statusā, Marita Zitmane, ir pētījusi, cik un kādus raidījuma viesus pēc dzimuma ir aicinājuši dažādu radio un TV raidījumu veidotāji. Secinājumi bija pārsteidzoši. Piemēram, LTV raidījumā “Viens pret vienu” no 2017. gada aprīlim līdz jūnijam “izvēlēto viesu proporcija ir 15 vīrieši un divas sievietes”. Ja kāds šobrīd ir zinātniski pētnieciskā darba vai kursa darba temata meklējumos, tad varētu saskaitīt, vai un kā situācija ir mainījusies tagad – piecus gadus pēc pētījuma.

Aizspriedumainais mākslīgais intelekts

Ik pa laikam uzzinām arī par publiskotiem gadījumiem, kas parāda – pat mākslīgais intelekts nevar būt objektīvs, jo tas ir lielā mērā atkarīgs no datu kopas, kura tiek izmantota tā trenēšanai. Pētnieki izveidoja vairāk nekā 17 000 darba meklētāju viltus profilus, kuros kā vīriešiem, tā sievietēm norādīja vienādu izglītību un darba pieredzi – atšķirīgs bija tikai dzimums. Rezultāti atklāja, ka sievietēm interneta algoritms retāk piedāvāja darba sludinājumus ar labi apmaksātām augsta līmeņa vakancēm. Turpretī darba meklētājiem vīriešiem tika rādīts daudz vairāk sludinājumu par augsti apmaksātu darbu vadošos amatos.

Mums katram ir kādas apzinātas vai neapzinātas stereotipu brilles. Problēmas rodas, ja šie stereotipi ir personu aizskaroši, diskriminējoši vai kopumā ietekmē šīs personas vai sabiedrības grupas vienlīdzīgas iespējas. Ņemot vērā tehnoloģisko iespēju attīstību, nu jau arī jāraugās, lai arī mākslīgā intelekta “brilles” nav stereotipu ietekmētas.

Avoti:
>> Tihonovs, J. (2020). Baidens izvēlas sievieti viceprezidenta amatam.

>> Lībietis, U. (2020). Džo Baidens par savu viceprezidenta amata kandidāti izvēlējies senatori Kamalu Harisu.

>> Zitmane, M. (2018). Dzimte Latvijas medijos. Grām.: Zelče, V. (red.). Latvijas mediju vides daudzveidība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 447. lpp.

>> Gibbs, S. (2015). Women less likely to be shown ads for high-paid jobs on Google, study shows.