Sprache und Identität
Schaufenster Enkelgeneration

Schaufenster Enkelgeneration

Hana Filipčíková | © Marc Bader Ar projektu Schaufenster Enkelgeneration Gētes institūts pievērš īpašu uzmanību vācu minoritātes trešajai paaudzei. Čehu jauniešiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem kā vācvalodīgās minoritātes “mazbērnu paaudzes” pārstāvjiem jautājām, kādu lomu viņu identitātes veidošanā mūsdienās spēlē vācu valoda.

Virtuālajā “skatlogā” iepazīstinām ar četriem čehu jauniešiem, kuri pārstāv savu paaudzi. Hana Filipčikova (dz.1989.g.), Inese Gošalova (dz. 1987.g.), Ondžejs Hruška (dz.1982.g.) un Sandra Kreislova (dz. 1981.g.) stāsta, kā apguvuši vācu valodu un kādu vietu tā ieņem viņu ikdienas dzīvē. Kādu nozīmi šie jaunie čehi, kuru vecvecāki sevi pieskaita pie vācvalodīgās minoritātes, vācu valodai piešķir savā dzīvē? Vai uz savu daudzvalodību viņi raugās kā uz vērtīgu un noderīgu prasmi mūsdienu Eiropā? Vai šo četru “mazbērnu” vecvecāki un vecāki apzināti kopuši un veicinājuši viņu “valodas bagātību”? Vai vācu valoda šajās ģimenēs tikusi nodota tālāk mazbērniem? Kādā kontekstā vācu valoda ir dzīva vēl mūsdienās un kur tā pārsvarā tiek izmantota?

2012. gada rudenī filmētie portreti dokumentē visu to plašo spektru, kas veido gados jaunu minoritātes pārstāvju valodas pašizpratni mūsdienu Čehijas Republikā. Portretētie atspoguļo plašu individuālo nostāju spektru – no lepnuma par piederību Sudetu apgabala vācu minoritātei un Sudetu apgabala vācu valodas kā “ģimenes valodas” lietojumu līdz bikulturālai un bilingvālai identitātei, kas atvērta pasaulei un kāpj pāri robežām, un atzinumam, ka pašu kultūras un valodas saknes tiek pieminētas tikai rudimentāri.

Īsās filmiņas iespaidīgā veidā atklāj, cik grūti jaunajiem čehiem atrast noteiktu vietu savai daudzvalodīgajai identitātei. Kultūras un valodas saknes gan vēl nosaka biogrāfisko ietvaru un piedāvā personīgo un ģimenes balstu, taču vienlaicīgi četru portretēto jauniešu dzīvesstāsti apliecina, ka vācvalodīgās minoritātes trešā paaudze Čehijas Republikā ir nonākusi atvērtā, daudzvalodīgā Eiropā un ir sākusi pašapzinīgi pārliecināties par savu daudzvalodīgo mantojumu. 

Ines Goschalová mit ihrer Großmutter | © Marc Bader

Projekta zinātniskā ievirze

Projekta zinātniskā kuratore, čehu etnoloģe Dr. Sandra Kreislova, izstrādājusi intervijas vadlīnijas, uz kurām balstītas sarunas ar četriem portretētajiem. Prāgā strādājošā zinātniece jautājumus veidojusi, par pamatu ņemot biogrāfisko metodi (mutvārdu vēsture). Vairākas stundas ilgās intervijas ar portretētajiem ilustrē, kādas ziņas par konkrētiem vācu valodas apziņas veidiem var sniegt šīs paaudzes grupa, kas mūsdienās dzīvo galvenokārt čehu valodas areālā.

Dr. Sandra Kreislova dzimusi 1981. gadā. 2010./2011. gadā viņa strādājusi kā vācu minoritātes kultūras asistente sabiedriskajā organizācijā “Antikomplex”. 2011. gadā viņa ieguvusi doktora grādu etnoloģijā Kārļa universitātē Prāgā, savā promocijas darbā pētot saikni starp etnisko identifikāciju un valodas apziņu vācvalodīgās minoritātes pārstāvju biogrāfiskajos stāstījumos. Arī viņa pati atbildēja uz jautājumiem un vienā no četriem interneta portretiem stāsta par savu personīgo, visnotaļ daudzšķautņaino valodas un kultūras identitāti.
   

Projekta lingvistiskā konsultēšana

Zinātniskās konsultācijas un komentārus projektam Schaufenster Enkelgeneration sniedz profesore Dr. Klaudija Marija Rīla, Minhenes Ludviga Maksimiliāna universitātes Vācu valodas kā svešvalodas institūta direktore. Valodniece, kas vada Ģermāņu lingvistikas katedru ar vācu valodas kā svešvalodas specializāciju, pasniedz un veic intensīvus pētījumus valodas varietāšu, minoritāšu valodu un daudzvalodības jomā. Vairāku nedēļu ilgos izpētes braucienos pa Čehiju viņa pētījusi tur runātās vācu valodas varietātes. 2008. gadā iznāca publikācija Handbuch der deutschen Sprachminderheiten in Mittel- und Osteuropa (Centrālās un Austrumeiropas vācu valodas minoritāšu rokasgrāmata), kurai viņa bija viena no izdevējām. No lingvistiskā viedokļa viņu galvenokārt interesē jautājumi par kontekstu un vācu valodas varietātēm, kādās Centrāleiropā mūsdienās joprojām runā vācvalodīgo minoritāšu trešā paaudze.
   

Portretējums filmas formātā

1975. gadā Bruksālē dzimušais režisors un filmu veidotājs Marks Bāders izstrādājis koncepciju personu portretējumam filmas formātā. Būdams kādreizējais Vīnes kino akadēmijas un Hamburgas audiovizuālo mediju koledžas students, Marks Bāders savas četras 3-4 minūtes garās interneta filmiņas stilistiski veidojis tā, lai tās uzrunātu pārsvarā gados jaunu mērķauditoriju, kam nav svešs internets. Pateicoties izteiktajai emocionalitātei un subjektivitātei attiecībā uz personu vizualizāciju, tiek piesaistīta mūsdienu interneta lietotāju nenoturīgā uzmanība.

Marks Bāders jau vairākus gadus dzīvo Prāgā, kur strādā kā pašnodarbināts filmu veidotājs un fotogrāfs. Uzaudzis bilingvālā vācu-franču ģimenē, viņš joprojām pievēršas jautājumam par indivīda valodas un kultūras identitāti.