Gētes institūts Latvijā 1993-2023
Ceļojiet laikā kopā ar mums!
© Goethe-Institut Riga; Foto: Arendt Röskens
© Goethe-Institut Riga
Bibliotēka
No 1995. gada līdz šodienai
Die Bibliothek des Goethe-Instituts Riga wurde am 17. Januar 1995 eröffnet. In den 28 Jahren hat sich sowohl inhaltlich wie auch räumlich Vieles geändert - von einem Ort, der in den neunziger Jahren den Zugang zu vor dem Fall des Eisernen Mauers unerlaubten Büchern ermöglicht hat, bis so genanntem Drittem Ort - Bibliothek als Treffpunkt und Lernort - und einem Raum mit erweitertem virtuellem Bereich mit e-Büchern, e-Zeitschriften, e-Audio und anderen elektronischen Materialien. Jetzt funktioniert die Bibliothek sogar als ein Multifunktionsraum, der jederzeit leicht umgebaut werden kann und als Lesesaal, Veranstaltungs- und Klassenraum genutzt werden kann. Die Aufgabe der Bibliothek bleibt aber ungeändert - Vermittlung von Informationen zu Fragen des kulturellen, gesellschaftlichen und politischen Lebens in Deutschland.
-
1995. gada 17. janvāris, bibliotēkas atklāšana. Attēlā no kreisās: Līga Raituma, tulkotāja, Andris Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors. © Goethe-Institut Riga -
Bibliotēka 1995. gadā. © Goethe-Institut Riga -
Bibliotēka 2011. gadā. © Goethe-Institut Riga -
Bibliotēka 2018. gadā. © Goethe-Institut Riga; Foto: Kaspars Garda -
Bibliotēka 2022. gadā institūta jaunajā mājvietā Berga Bazārā. © Goethe-Institut Riga; Foto: Kaspars Garda
© Goethe-Institut Riga
1999 institūta svinīgā atklāšana
Gētes institūta Rīgā telpu atklāšana Torņa ielā 1
1999. gada 21. maijā svinīgi tika atklātas Gētes institūta Rīgā jaunās un ievērojami paplašinātās telpas Torņa ielā 1. Svētkos piedalījās Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Romāns Hercogs (1994-1999) un Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis (1993-1999).
-
Gētes institūta Rīgā jauno telpu atklāšana 1999. gada 21. maijā. Foto: vidū no kreisās – Dr. Ronalds Ruprehts, Gētes institūta Rīgā vadītājs (1997-2000), Kristiāne Hercoga, VFR prezidenta dzīvesbiedre, Romāns Hercogs, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents (1994-1999). © Goethe-Institut Riga -
Gētes institūta Rīgā jauno telpu atklāšana 1999. gada 21. maijā. Attēlā no kreisās: Viza Ruprehta, Gētes institūta Rīgā vadītāja dzīvesbiedre, Dr. Ronalds Ruprehts, Gētes institūta Rīgā vadītājs (1997-1999), Kristiāne Hercoga, VFR prezidenta dzīvesbiedre, Romāns Hercogs, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents (1994-1999), Guntis Ulmanis, Latvijas Valsts prezidents (1993-1999), Aina Ulmane, Latvijas Valsts prezidenta dzīvesbiedre. © Goethe-Institut Riga -
Ieeja Gētes institūtā Rīga līdz 1999. gada maijam. Aiz necilajām durvīm slēpās garas un stāvas izstāžu zāles "Arsenāls" koka kāpnes, kas veda uz Gētes institūta Rīgā telpām. © Goethe-Institut Riga -
Jaunās Gētes institūta Rīgā ieejas būvniecība no 1998. līdz 1999. gadam. © Goethe-Institut Riga -
Ieeja Gētes institūtā Rīgā no 1999. līdz 2020. gadam, kad institūts pārcēlās uz jaunajām telpām. © Goethe-Institut Riga
© Goethe-Institut Riga
Svētki
Vēlēšanu rezultātu gaidīšanas svētki, Atverto durvju dienas, jubilejas un citi svētki
Ieskatieties!
Svētki
Vēlēšanu rezultātu gaidīšanas svētki, Atverto durvju dienas, jubilejas un citi svētki
Neliels fotoieskats Gētes institūta Rīgā svinību notikumos gadu gaitā.
-
1999. gada septembris, Atvērto durvju diena Gētes institūtā Rīgā. Attēlā: Antra Balode, kultūras programmu koordinatore, un torte par godu J.V. fon Gētes dzimšanas dienai 28. augustā. © Goethe-Institut Riga -
2003. gada 3. septembris, Gētes institūta Rīgā kolektīvs pēc Volfganga Rīma kameroperas "Lencs" uzveduma LNO par godu Gētes institūta Rīgā 10 gadu jubilejai. © Goethe-Institut Riga -
2013. gada septembris, Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga vēlēšanu rezultātu sagaidīšana Gētes institūtā Rīgā. © Goethe-Institut Riga -
2018. gada 22. jūnijs, Gētes institūta Rīgā kolektīvs ielīgo Jāņus. © Goethe-Institut Riga -
2019. gada 23. septembris, Gētes institūta Rīgā kolektīvs atzīmē Guntas Akmeņkalnes, institūta Valodas nodaļas lietvedes, jubileju. © Goethe-Institut Riga -
2020. gada janvāris, vadītāju maiņa. Attēla no kreisās: Arents Reskens, institūta vadītājs kopš 2020. gada, un Arne Šneiders, institūta vadītājs no 2015. gada līdz 2020. gadam. © Goethe-Institut Riga
© Goethe-Institut Riga
Atmiņu kultūra
Kolektīvās atmiņas problemātika ir viena no Gētes institūta darba centrālajām tēmām kopš tā dibināšanas.
Ieskatieties!
Atmiņu kultūra
Kolektīvās atmiņas problemātika ir viena no Gētes institūta darba centrālajām tēmām kopš tā dibināšanas.
30 gadu laikā ar dažādu izstāžu starpniecību Gētes institūts pievērsis sabiedrības uzmanību dažādām tēmām, kā, piemēram, daudzkopienu sabiedrība, interneta un jauno tehnoloģiju ietekme uz cilvēku un sabiedrību kopumā, arhitektūras un reliģijas mijiedarbība, animācija, atmiņu kultūra, dabu un cilvēka vietu tajā un daudz ko citu.
-
2007. gada maijā, tikšanās ar Vairu Vīķi-Freibergu, Latvijas Republikas prezidenti no 1999. līdz 2007. gadam, sakarā ar izstādi „Valsts drošības dienests – komunistiskās diktatūras garants Austrumvācijā“. Attēlā no kreisās LR prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Marianne Birtlere, Vācijas Federatīvās Republikas pilnvarotās iestādes darbam ar bijušās VDR drošības dienesta materiāliem vadītāja no 2000. gadam līdz 2011. gadam, un Rūdolfs de Bajs, Gētes institūta Rīgā vādītājs no 2004. gada līdz 2008. gadam. © Goethe-Institut Riga -
2011. gada septembris, izstāde „Beigas. Jauns sākums. Martina Fejēra fotogrāfijas. Rīga, 1991. gada augusts“ Gētes institūtā Rīgā. © Goethe-Institut Riga -
2016. gada novembris, teātra izrādes „Taņas dzimšanas diena“ pirmizrāde, režisors – Mārtiņš Eihe. Izrāde tika izveidota projektā „Tavas atmiņas Latvijas nākotnei“ sadarbībā ar vēsturniekiem un Ģertrūdes ielas teātri. © Goethe-Institut Riga / Kaspars Garda -
2018. gada februāris, projekta “Atmiņu kultūra” izstāde “Grāmatas un atmiņas” Gētes institūta Rīgā bibliotēkā. © Goethe-Institut Riga -
2022. gada augusts, teātra uzvedums „Mans kaimiņš ebrejs“. Foto: Krista Burāne
© Goethe-Institut Riga
© Goethe-Institut Riga
Izstādes
Skatlogs māksliniecēm un māksliniekiem
Līdzās regulārajām fotoizstādēm Gētes institūtā arvien notikušas arī tematiskas izstādes un ar tām saistīti pasākumi. Līdz ar pārcelšanos uz institūta jaunajām telpām Berga Bazārā mainījās arī institūta izstāžu koncepcija. Viena daļa no frontālajiem Marijas ielas skatlogiem ir atvēlēta māksliniekiem no Latvijas – divas reizes gadā aicinām latviešu kuratori vai kuratoru skatlogā noorganizēt latviešu mākslinieces vai mākslinieka darbu prezentāciju.
-
1993. gada februāris, reklāmas plakāti Herberta Lista fotoizstādei Gētes institūtā Rīgā. © Goethe-Institut Riga -
2006. gada aprīlis, izstāde „Made in Germany – arhitektūra+reliģija“ Gētes institūtā Rīgā. © Goethe-Institut Riga -
2008. gads, Barbaras Klemmas fotoizstādes atklāšana Gētes institūtā Rīgā. Attēlā no kreisās: Inta Ruka un Barbara Klemma. © Goethe-Institut Riga -
2009. gada decembris, 4. Starptautiskās Fotogrāfijas skolas (ISSP) vasaras akadēmijas darbu izstāde Gētes institūtā Rīgā. © Goethe-Institut Riga -
2010. gada septembris, izstāde „Animācijas filmas no Vācijas“ Gētes institūtā Rīgā. © Goethe-Institut Riga -
2010. gada decembris, 5. Starptautiskās Fotogrāfijas skolas (ISSP) vasaras akadēmijas darbu izstāde Gētes institūtā Rīgā. Foto: A. Požarskis -
2011. gada oktobris, 6. Starptautiskās Fotogrāfijas skolas (ISSP) vasaras akadēmijas darbu izstāde Gētes institūtā Rīgā. © Goethe-Institut Riga -
2017. gada februāris, mākslas izstādes "Modulācija" atklāšana. Foto: Luīze Pētersone -
2018. gada oktobris, aktuālās tēmas grāmatu izstāde “Pa neīstiem ceļiem – kriminālliteratūra kā sabiedrības spogulis”. © Goethe-Institut Riga / Kaspars Garda -
2021. gada decembris, Gustava Locika darbs „Disociatīvās paradigmas: Redacted“ Gētes institūta Rīgā skatlogā. © Goethe-Institut Riga / Kaspars Garda -
2022. gada aprīlis, Līgas Spundes mākslas darbs „Offline“ Gētes institūta Rīgā skatlogā, skats no iekšpuses. Foto: Goethe-Institut Riga
Foto: Kiran West
Deja & teātris
No uzvedumiem līdz kopprodukcijām un domnīcām
Latvija ir zeme, kas spēlē teātri un dejo. Tas atspoguļojas arī Gētes institūta darbā. Sadarbībā ar vietējiem partneriem Gētes institūts Latvijas un Vācijas izpildītājmākslas pārstāvjiem nodrošina apmaiņas, tikšanās un radošu un kritisku diskusiju iespējas. Uzmanības centrā ir laikmetīgā deja.
-
2003. gada septembris, Volfanga Rīma kameroperas “Jākobs Lencs” uzvedums Latvijas Nacionālajā operā, atzīmējot Gētes institūta Rīgā 10 gadu jubileju. Attēlā fragments no uzveduma, galvenajā lomā Andreass Reibenšpīss. © Goethe-Institut Riga -
2009. gad aprīlis, Brēmenes Dejas teātra izrāde "Kurp", režisors Urss Dītrihs, 14. Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā. © Jörg Landsberg; Foto: Jörg Landsberg -
2018. gada marts, Vācijas Nacionālā Jaunatnes baleta, Hamburga, viesizrādes Latvijas Nacionālaja operā un Preiļu novada kultūras centrā. Foto: Kiran West -
2016. gada novembris, teātra izrādes „Tanjas dzimšanas diena“ pirmizrāde, režisors – Mārtiņš Eihe. Izrāde tika izveidota projekta „Tavas atmiņas Latvijas nākotnei“ ietvaros sadarbojoties ar vēsturniekiem un Jauno Ģertrūdes teātri. © Goethe-Institut Riga / Kaspars Garda -
2019. gada novembris, teātra izrāde „Fake News“. Izrāde tika izveidota sadarbībā ar teātra trupu „Kvadrifrons“, dramaturgu Evartu Melnalksni un režisoru Klāvu Melli. Foto: Artūrs Stiebriņš -
2021. gada oktobris, operas „Baņuta“ jauniestudējums, atzīmējot Alfrēda Kalniņa komponētās pirmās latviešu nacionālās operas simtgadi. Latvijas teātra trupas „Kvadrifrons“ un Vācijas mūzikas teātra kolektīva „Hauen und Stechen“ kopprojekts, kas tapa ar Gētes institūta atbalstu. © Toms Šķēle -
2022. gada augusts, domnīca "Baltic Current" ilgstpējīgai skatuves mākslai Baltijā. © Ģertrūdes ielas teātris -
2022. gada septembris, Starptautiskā jaunā teātra festivāla “Homo Novus” atklāšana. Gētes institūts atbalstīja sadarbības projektu “Blind Dates” ar Brēmenes mākslinieku kolektīvu „Schwankhalle“. © Homo Novus
© Zane Meiere
© Edgars Šulcs
Mūzika
No džeza līdz eksperimentālajai mūzikai
Kopš pašas dibināšanas Gētes institūts rīko koncertus un sadarbībā ar vietējiem partneriem piedalās dažādu mūzikas festivālu organizēšanā, no kuriem ievērojamākie ir džeza festivāls „Rīgas Ritmi“, eksperimentālās mūzikas festivāls „Skaņu Mežs“ un jaunās mūzikas festivāls „Arēna“. Dažādos pasākumos savu daiļradi Latvijā ir prezentējusi virkne vācu mūziķu, tostarp trombonists Nils Vograms, trompetists Tils Brenners, Berlīnes filharmoniķi, reperis Uve Ka, mūziķis, komponists, mūzikas producents un bērnu dziesmu autors Rolfs Cukovskis, orķestris Ensemble Modern, dīdžeji un daudzi citi.
-
2011. gada jūlijs, trompetists Tils Brenners, zināmākais savas paaudzes vācu džeza mūziķis, kurš savā spēlē ar mūsdienu modernās mūzikas elementiem no jauna atklāj tradicionālo bībopu, koncertā „Rīgas Ritmi 2011“. © Anna Zande -
2011. gada septembris, Rolfs Cukovskis, viens no populārākajiem vācu mūziķiem un bērnu dziesmu autoriem, pie Latvijas Nacionālās operas. © Bernhard Ludewig -
2012. gada jūlijs, Nila Vograma „Nostalgia Trio“ koncerts festivālā “Rīgas Ritmi 2012”. Papildus koncertam Nils Vograms vadīja arī meistarklasi trombonistiem. © Ernests Dinka -
2012. gada oktobris, mūsdienu mūzikas improvizācijas meistardarbnīca avangarda komponista Kristiana Volfa un perkusionistes Robinas Šulkovskas vadībā festivālā „Skaņu Mežs“. © Edgars Šulcs -
2013. gada oktobris, projektā "No kurienes? Uz kurieni? Mīti – nācija – identitātes" jaunie komponisti no Centrāleiropas un Austrumeiropas pētīja vēsturiskos un mūsdienu mītus par nacionālās valsts identitāti un nozīmi. Rezultātā tapušie skaņdarbi tika atskaņoti divos koncertvakaros Rīgā; tos izpildīja Ensemble Modern, Vācija, diriģentes Anu Tali vadībā. © Goethe-Institut Riga -
2014. gada septembris, Andromeda Mega Express Orchestra –Sinfonietta Riga Starptautiskais koncerts, uz skatuves satiekoties Rīgas un Berlīnes mūziķiem, uzsvēra Rīgas kā kultūras pilsētas ievērojamo reputāciju, un divu radošo mūsdienu mūzikas ansambļu kopīgais priekšnesums bija veltījums Rīgai kā Eiropas kultūras galavaspilsētai. 40 mūziķi koncertā 26. septembrī atskaņoja Berlīnes orķestra vadītāja un komponista Daniela Glacela jaunradītās kompozīcijas – izcils sniegums un neaizmirstams kultūras piedzīvojums! © Goethe-Institut Riga -
2020. gada jūlijs, Ralfs Šmids alias Pyanook uzstājas festivālā „Rīgas Ritmi“, pārsteidzot koncerta apmeklētājus ar īpašo klavierspēles veidu. © Gregor Hohenberg -
2021. gada decembris, džeza meistarklase Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā; diskusija par radošo procesu un tā dažādajām šķautnēm; noslēguma koncerts Rīgā. No kreisās Sebastians Studņickis (Vācija) un Deniss Paškevičs (Latvija). Foto: Elana Bazaly / Bazaly Photography -
2022. gada augusts, DJ Tobi Neumann Ikgadējais elektroniskās deju mūzikas resursa “The Room” pasākums TheRoom LIVE “10 years of secrets”. © The Room
© Goethe-Institut Riga
Telpas kultūrai
"Empty Spaces" un „Leer│Stelle – Tukšā│Telpa“
2013-2019, Empty Spaces – pilsēta kultūras pacilātībā bez pietiekamas telpas kultūrai; projekts “Empty Spaces” kā sadarbības platforma pārsvarā neatkarīgajiem kultūras darbiniekiem, galvenokārt Rīgas kultūras un mākslas centriem, kas pievērsās jautājumiem par tukšu ēku un īpašumu izmantošanas iespējām un potenciāliem Rīgā un Eiropā. Projekta formāti: semināri, darbnīcas, izstādes, konferences u.c.
-
2013. gada septmebris, „Survival Kit“ nelielā provokatīvā kampaņa ar dzeltenajām uzlīmēm OCCUPY ME uz tukši stāvošām ēkām, kas guva negaidītu lielu rezonansi un deva impulsu FREE RIGA dibināšanai. © Goethe-Institut Riga -
2013. gada oktobris, „Empty Spaces“publiskais forums “Pasaules pilsēta – kas veido pilsētu“; ekskursija foruma dalībniekiem uz telpām ar jaunu izmantojumu Rīgā – Totaldobže. © Goethe-Institut Riga -
2013. gada oktobris, „Empty Spaces“ publiskais forums “Pasaules pilsēta – kas veido pilsētu“; ekskursija foruma dalībniekiem uz telpām ar jaunu izmantojumu Rīgā – Totaldobže, Tobacco Factory, KKC, Spīķeri. © Goethe-Institut Riga -
September 2018, Ausstellung „Leer│Stelle. Tukšā│telpa.“ im Rigaer Zirkus. Unter dem Motto „Outland“ stellte das Kunst- und Ausstellungsprojekt „Leer│Stelle“ die traditionelle Teilung des geopolitischen und kulturellen Raums in Zentrum und Peripherie in Frage. Dabei stand auch das lokal und international bedeutende Thema der globalen Migration im Fokus, das eine Reihe anderer Probleme in den Vordergrund gerückt hat: Rassismus, wachsender Nationalismus und Intoleranz gegenüber dem anderen. Cassius Fadlabi, Tirailleurs Senegalais, 2018 sienas gleznojums, akrila krāsa; 300×670 cm Foto: Margarita Ogolceva -
2018. gada septembris, izstāde „Leer│Stelle – Tukšā│Telpa“ Rīgas cirkā. Ar moto „Outland“ (ārpuszeme, svešzeme) mākslas un izstādes projekts „Leer│Stelle – Tukšā│Telpa“ pievērsās tradicionālajam ģeopolitiskajam un kultūrtelpas dalījumam centrā un perifērijā. Tēmas iztirzājums aptvēra arī Latvijā un visā pasaulē būtisko globālās migrācijas jautājumu, kas aktualizējis virkni citu problēmu: rasismu, pieaugošu labējo nacionālismu un neiecietību pret citādo. Janek Simon, Septītnieka kunga piedzīvojumi, 2013; vienkanāla HD video un atrasti objekti; mainīgs izmērs, video 88' 13" Foto: Margarita Ogolceva
Foto: Mārtiņš Lubejs
© Goethe-Institut Riga / Kaspars Garda
Valoda
Valodas darba dažādie aspekti
Kopš 1993. gada Gētes institūts Rīgā piedāvā vācu valodas kursus un eksāmenus, kā arī īsteno daudzveidīgu izglītības kooperācijas programmu. Ir realizēti daudzi izglītojoši projekti un kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi skolēniem un vācu valodas skolotājiem un sadarbībā ar vietējām izglītības institūcijām sekmēta vācu valodas kā svešvalodas popularitāte.
-
2015. gada oktobris, debašu konkursa “Jaunatne debatē Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā” starptautiskais fināls notiek Latvijā. Pēdējā kārtā jaunieši debatēja par jautājumu „Vai visām Eiropas Padomes dalībvalstīm ik gadu būtu jāuzņem noteikts minimālais skaits bēgļu?“ © Goethe-Institut Riga / Kaspars Garda -
2019. gada vasara, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas skolēni piedalās projektā „Bez robežām“. Projekta dalībnieki – skolēni no Alžīrijas, Vācijas un Latvijas – uzņēma īsfilmas par savu valsti un dzīvi tajā, kas tika prezentētas kopīgā tīmekļa vietnē. Foto: Sonja Hanbuch -
2019. gada oktobris, jaunieši rakstīšanas darbnīcā Rīgas vecpilsētā. Projektā „Weltenschreiber“ ar rakstnieku Pjēru Jaravanu skolēni divās darbnīcās apguva literārās rakstīšanas tehnikas un radīja savus tekstus. Rezultāti tika apkopoti publikācijā, kas 2020. gada vasarā tika prezentēta literatūras festivālā Hausacher LeseLenz. Foto: Sonja Hanbuch -
2020. gada septembris, debašu konkursa “Jaunatne debatē Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā” Latvijas fināls. © Anete Zatirka -
2021. gada oktobris, Baltijas valstu vācu valodas skolotāju kongresa diskusija 2021. gada oktobrī Rīgā. Attēlā no kreisās: Kalle Lina (Igaunijas Vācu valodas skolotāju asociācijas vadītājs), Natālija Šreibere (debašu konkursa “Jaunatne debatē” dalībniece) un Prof. Dr. Hermanis Funks (Jēnas Universitāte) . © Goethe-Institut Riga / Gisela Wahl -
2022. gada aprīlis, debašu konkursa “Jaunatne debatē Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā” Latvijas fināls. Attēlā: 2022. gada konkursa patrons Gundars Āboliņš un finālisti Emili Lele, Agneta Labalaika, Alberts Roze, Paula Lībeka. © Rebeka Ziverte -
2022. gada novembris, pirmo reizi ekselences balva par mūsdienīgu, efektīvu un radošu mācību darbu tika piešķirta vācu valodas skolotājam. Kā labākais Latvijas vācu valodas skolotājs to saņēma Kirils Soklakovs no J.G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas. Balvu pasniedza Valsts prezidents Egils Levits. Foto: Ilmārs Znotiņš -
2022. gada novembris, „Ekselences balvas“ pasniegšanas ceremonijā balvu kā labākā jaunā vācu valodas skolotāja saņēma Elizabete Elīza Bitāne. Foto: Ilmārs Znotiņš -
2022. gada novembris, simulācijas spēles “Klimatneitrāla pilsēta” dalībnieki starptautiskajā tiešsaistes noslēguma pasākumā ar uzvarētāju video demonstrējumiem. © Goethe-Institut Riga
© Goethe-Institut Riga / Britta Ringer
Komiksi
Emocionāli uzrunāt un rosināt uz pārdomām
Kā daudzveidīgi atklāt kompleksas idejas un vēstījumus, izklaidēt, emocionāli uzrunāt un rosināt uz pārdomām? Pareizi – ar komiksiem! Arī Gētes institūts jau vairākus gadus pievēršas saistošajai komiksu pasaulei, ar iedvesmojošiem Vācijas un Baltijas komiksu mākslinieku darbiem iztirzājot plašu tēmu spektru – no tukšu telpu atdzīvināšanas un Eiropas līdz mežam un tuvākajai nākotnei.
-
2017. gada aprīlis, komiksu izstādes „Jaunas perspektīvas“ atklāšana Gētes institūtā Rīgā. Attēlā māksliniece Natālija Čavardžija (Natalie Chavarria), fonā viņas komikss „Empty Houses“. © Goethe-Institut Riga / Britta Ringer -
2017. gada oktobris, komiksu mākslinieks Mavils radošajā darbnīcā mākslas studentiem un skolēniem Daugavpilī projektā “D(r)augavpils”. © Goethe-Institut Riga -
2022. gada maijs, komiksu mākslinieks Mihels Esselbrige ar komiksu darbnīcas “Mežs” dalībniekiem. © Goethe-Institut Riga -
2022. gada septembris, Mavila komiksa „Kinderlande“ tulkojuma latviešu valodā atklāšanas svētki. Attēlā no kreisās: Mavils (Mawil), tulkotāja Ieva Lešinska, dzejniece un redaktore Inese Zandere. © Goethe-Institut Riga -
2023. gada marts, komiksu darbnīca “Pastkarte no nākotnes” ar Miju Oberlenderi. Foto: David Schilter
Foto: Toms Harjo
Eiropa
Sadarbība ar Eiropas partneriem
Gētes institūta darbība ir Eiropas idejas iemiesojums. Kopā ar Eiropas sadarbības partneriem, piemēram, EUNIC (Eiropas nacionālo kultūras institūtu un organizāciju apvienība), Francijas institūtu Latvijā un Dānijas Kultūras institūtu Gētes institūts Rīgā ir īstenojis daudzus interesantus projektus par dažādām Eiropā aktuālām tēmām.
-
2016. gada maijs, diskusija Eiropas filmu nedēļā “No kurienes? Uz kurieni?” par sociālpolitisko notikumu ietekmi uz dažādām mākslas formām. Attēlā no kreisās: žurnālists Gints Grūbe, režisors Zanjars Adami, žurnāliste Sineba El Masrara, režisors un kurators Vitālijs Manskis. © Goethe-Institut Riga -
2017. gada novembris, pasākums “Rakstnieki bez robežām. Eiropas mūsdienu literatūras dažādās sejas” – pieci Eiropas rakstnieki, kuru dzīves saistītas ar migrāciju un kuri dzīvo divkultūru vidē, stāsta par divkultūru ietekmi uz saviem darbiem. Attēlā: apmeklētāji un pasākuma vadītājs Ansis Bogustovs. Foto: Toms Harjo -
2017. gada novembris, rakstnieks Abāss Hiders pārstāv Vāciju pasākumā “Rakstnieki bez robežām. Eiropas mūsdienu literatūras dažādās sejas”. Attēlā: vācu rakstnieks Abāss Hiders un pasākuma vadītājs Ansis Bogustovs. Foto: Toms Harjo -
2019. gada septembris, plakātu izstāde “Rītdienas mantojums” tirdzniecības centrā “Galerija Centrs”. Izstādē skatāmie plakāti tapa atzīmējot Latvijas simtgadi un meklē atbildi uz jautājumu: “Ko nākamās paaudzes pārņems kā kultūras mantojumu?”. Foto: Ričards Zvirgzds -
2022. gada maijs, Tīnena Koksnes pētniecības institūta vadītājs prof. Dr. Andreass Krauze uzstājas ar lekciju “Mežs-klimats-koksne celtnēs – aktuālā situācija Vācijā” forumā “Forum Wood Building Baltic 2022” projektā „Green Deal and Architecture”. Foto: Andra Marta Babre -
2022. gada augusts, sadarbībā ar Francijas institūtu Latvijā organizētās radošās darbnīcas „Think Un*common“ dalībnieki. © Andra Mara Babre
Foto: Andrejs Strokins
Kino
No "Vācu kinokluba" līdz "Zeitgeist Deutschland" festivāla Riga IFF ietvaros.
Kas gan var saskaitīt, cik daudz kino seansu Gētes institūts Rīgā ir organizējis? “Vācu kinoklubs”, “Berlināles filmu nedēļa Rīga”, “Atklāts Berlinālē”, “Short Export”, “Kino Pedālis”, “Baltic Pride filmu cikls” un “Zeitgeist Deutschland. Aktuālais Vācijas kino” ir tie filmu cikli, kas visvairāk ir palikuši atmiņā, un pēdējais vēl tiks turpināts.
-
2000. gada decembris, ielūgums uz „Vācu kino nedēļu Baltijā“ kinoteātrī „Rīga“. © Goethe-Institut Riga -
2002. gada aprīlis, Rīgā viesojas pasaulē pazīstamais vācu kinorežisors Verners Hercogs, lai piedalītos savas filmas „Neuzvaramais“ pirmizrādē Latvijā. © Goethe-Institut Riga -
2005. gada oktobris, torte par godu Berlināles filmu nedēļas atklāšanai. © Goethe-Institut Riga -
2018. gada oktobris, Kristiana Pecolda filma “Tranzīts” uz kinoteātra “Splendid Palace” ekrāna filmu nedēļas “Berlinale 2018 Riga” laikā. Foto: Andrejs Strokins -
2020. gada oktobris, filmu programmas “Atklāts Berlinālē” atklāšana starptautiskajā kinofestivālā “Riga IFF”. Attēlā no kreisās: Sonora Broka, “Riga IFF” radošā direktore, un Ārents Reskenss, institūta vadītājs. © Goethe-Institut Riga
© Goethe-Institut Riga
Jaunās tehnoloģijas
No VR un MI līdz Motion Capture Suit
Šodien jaunās tehnoloģijas ir visur un tās, protams, visdažādākajos veidos ietekmē arī Gētes institūta Rīgā kultūras darbu – rodas jauni formāti, piedzīvojam nepieredzētas klasisku darbu vai viedierīču radītas interpretācijas.
-
2019. gada februāris, virtuālās realitātes instalācijas “VRwandlung” atklāšana. Virtuālās realitātes piedzīvojums ļāva iegremdēties Franca Kafkas noveles “Pārvērtība” galvenā varoņa Gregora Zamzas dzīvē un piedzīvot, ko nozīmē atmosties kukaiņa ķermenī. © Goethe-Institut Riga -
2019. gada februāris, virtuālās realitātes instalācijas “VRwandlung” atklāšana. Virtuālās realitātes piedzīvojums ļāva iegremdēties Franca Kafkas noveles “Pārvērtība” galvenā varoņa Gregora Zamzas dzīvē un piedzīvot, ko nozīmē atmosties kukaiņa ķermenī. © Goethe-Institut Riga -
2021. gada maijs, Covid-19 pandēmijas laikā Gētes institūta un Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslinieku rezidencē piedalījās robots NaoMi. Attēlā no kreisās: programmētājs Jurģis Peters, robots NaoMi un māksliniece Laima Graždanoviča. © RIXC -
2021. gada maijs, Covid-19 pandēmijas laikā Gētes institūta un Jauno mediju kultūras centra RIXC mākslinieku rezidencē piedalījās robots NaoMi. Sadarbībā ar mākslinieci Laimu Graždanoviču un programmētāju Jurģi Peteru NaoMi mācījās perēt cāļus. © RIXC -
2021. gada septembris, darbseminārs „Laboratorija „Golems““ – digitālajā deju studijā ar Motion Capture Suit tehnoloģiju tika reģistrētas un datu bāzē ievadītas deju kustības, no kurām izveidotā digitāla performance bija redzama visā pasaulē. Motion Capture Suit – pārnēsājama ierīca, kas ieraksta tās nēsātāja ķermeņa kustības. © Goethe-Institut Riga -
2021. gada septembris, Alises Baknelas darbs “The Martian Word for World is Mother”. Tā veidošanā māksliniece sasaistīja zinātniskās fantastikas, spekulatīvās bioloģijas, 3D pasaules konstruēšanas, teksta ģenerēšanas mākslīgā intelekta metodes un laikmetīgas arhitektoniskās vīzijas. Mākslas darbs tapa projekta “Generation A” mākslinieku rezidencē Rīgā. © Alice Bucknell -
2021. gada septembris, spēļu sesiju „Slow Culture“ festivāla “Game Wave Festival” 2021 ietvaros. Attēlā: sesijas dalībnieki. © Goethe-Institut Riga
© Goethe-Institut Riga
Covid-19
Darbs ierobežojumu ēnā
Alfrēda Kalniņa operas uzvedums “Baņuta” ir lielisks piemērs, ja runa ir par kultūras organizāciju piemērošanos darbam Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ēnā. Projekts tika plānots klātienei – bija paredzētas gan klātienes radošās darbnīcas un mēģinājumi, gan arī izrādes. Skatuves uzveduma vietā tapa operfilma, kas savu pirmizrādi piedzīvoja kinoteātrī.
Arī citi Gētes institūta Rīgā projekti tika realizēti, ievērojot dažkārt stingrākos, dažkārt brīvākos ierobežojumus.
-
2021. gada oktobris, operas „Baņuta“ jauniestudējums, atzīmējot Alfrēda Kalniņa komponētās pirmās latviešu nacionālās operas simtgadi. Latvijas teātra trupas „Kvadrifrons“ un Vācijas mūzikas teātra kolektīva „Hauen und Stechen“ kopprojekts, kas tapa ar Gētes institūta atbalstu. © Toms Šķēle -
2022. gada novembris, simulācijas spēles “Klimatneitrāla pilsēta” dalībnieki starptautiskajā tiešsaistes noslēguma pasākumā ar uzvarētāju video demonstrējumiem. © Goethe-Institut Riga -
2020. gada septembris, debašu konkursa “Jaunatne debatē Centrāleiropā, Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā” Latvijas fināls. © Anete Zatirka -
2021. gada oktobris, Baltijas valstu vācu valodas skolotāju kongresa diskusija 2021. gada oktobrī Rīgā. Attēlā no kreisās: Kalle Lina (Igaunijas Vācu valodas skolotāju asociācijas vadītājs), Natālija Šreibere (debašu konkursa “Jaunatne debatē” dalībniece) un Prof. Dr. Hermanis Funks (Jēnas Universitāte) . © Goethe-Institut Riga / Gisela Wahl -
2020. gada oktobris, diskusija “Neizmantotais potenciāls = radikalizācija?“ projekta „Komunalka“ ietvaros. Foto: Lita Millere -
2020. gada oktobris, Komiksu darbnīca “Berlīnes mīti”. Attēlā no kreisās: J.G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas skolēni un komiksu māksliniece Marlēne Krauze (ekrānā). Foto: Goethe-Institut Riga / Kirils Soklakovs -
2021. gada novembris, diskusija “Sapņi par kosmosu Austrumos un Rietumos” Antidistopijas kongresā. Attēlā: Deniss Hanovs, Georgs Zēslens, Elīna Reitere. Ekrānšāviņš © Goethe-Institut
© Goethe-Institut Riga / Kaspars Garda
2020 līdz šodienai
No Torņa ielas caur Elizabetes ielu uz Berga Bazāru
No 1993. līdz 2020. gadam Gētes institūts Rīgā atradās Vecrīgā. 2020. gada augustā sākās pārcelšanās uz jaunajām telpām. Tomēr līdz Jurģiem Marijas ielā 13 institūts nepilnu gadu atradās Elizabetes ielā 2, kādreizējās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēkā.. Kopš 2021. gada marta Gētes institūts Rīgā apdzīvo divus stāvus Berga Bazāra kompleksa ēkā Marijas ielā 13 k-1.
-
2020. gada augusts, Gētes institūta Rīgā darbinieki vēl Torņa ielā 1. Attēlā Britta Ringere, Agnija Dudareva, Indra Petrova. © Goethe-Institut Riga -
2020. gada augusts, Gētes institūta Rīgā darbinieki vēl Torņa ielā 1. Attēlā Tatjana Gromova un Indra Petrova. © Goethe-Institut Riga -
2020. gada septembris, Gētes institūta Rīgā darbinieki pie ieejas ēkā Elizabetes ielā 2, kur institūts atradās 7 mēnešus līdz Jurģiem Berga Bazāra kompleksā. © Goethe-Institut Riga / Krists Luahers -
2020. gada septembris, Gēte sinstitūta Rīgā bibliotēkas telpa Elizabetes ielā 2, kur institūts atradās 7 mēnešus līdz Jurģiem Berga Bazāra kompleksā. © Goethe-Institut Riga / Krists Luahers -
2021. gada septembris, svienīgais pasākums par godu Gētes institūta Rīgā jauno telpu atklāšanai Berga Bazārā Marijas ielā 13. Pie runātāja pults: Gētes institūta prezidente Prof. Dr. Karola Lenca. © Goethe-Institut Riga / Kaspars Garda -
2021. gada septembris, arhitekte Ilona Vaivade un Gētes institūta prezidente Prof. Dr. Karola Lenca Gētes institūta Rīgā jaunajās telpās. © Goethe-Institut Riga
© rbb radioeins; Foto: Beate Kaminski
2022 radiotilts
Radiotilts Rīga-Berlīne
2022. gada grandiozākais pasākums, kas ilgi paliks mūsu atmiņās, ir Radio tilts Rīga-Berlīne. Tā laikā radio “radioeins” un “rbbKultur” vadīja tiešraides no mūsu bibliotēkas, kuru laikā tikās ar daudziem Latvijā pazīstamiem cilvēkiem un stāstīja par Latviju.
© Kristīne Rožkalne
Ukraina
Kara kontekstā
Gētes institūts Rīgā savā darbībā kopš dibināšanas iestājas par demokrātijas stiprināšanu, pilsonisku sabiedrību un vienotu Eiropu. Krievijas uzsāktais agresīvais karš Ukrainā kā kliedzošs starptautisko tiesību pārkāpums iezīmē jauna laikmeta sākumu starptautiskajās attiecībās. Gētes institūts kopš paša sākuma solidarizējas ar Ukrainu. Gētes institūts Rīgā šo solidaritāti apliecina virknē projektu, kas kalpo par platformu un apmaiņas iespēju ukraiņiem. Piemēram, ukraiņu mākslinieces Darjas Kalašņikovas grāmatas publikācija, projekti „Dažādas atmiņas – kopīga nākotne“, „Teātris sašķeltas atmiņas laikā“, „Atmiņas satiek nākotni. Dzīvā bibliotēka“, „The Hearing Voices Café“, filmu cikls „Focus on Ukraine”, vācu valodas stipendijas bēgļiem no Ukrainas.
-
2022. gada augusts, priekšā lasīšanas stundas Ukrainas bēgļu bērniem “Читання для дітей з України”. Attēlā Olha Kravčuk. © Goethe-Institut Riga -
2022. gada oktobris, projekta „Hearing Voices Café”skatlogs. Projekts pievērsās demokrātijas, vārda un izteiksmes brīvības jēdzienu izvērtēšanai Atmodas laika Latvijas, Ukrainas kara un mūsdienu politiskās dažādības kontekstā. Fotogrāfijas tapušas gleznošanas darbnīcā ar kolāžas elementiem "Zaļās debesis un zilā zeme", kad bērni domāja par lietām un notikumiem, kurus viņi vēlas aizsargāt un aizstāvēt. “Heraing Voices Café” notika laikmetīgās mākslas festivāla “Survival Kit 13” ietvaros sadarbībā ar ilgadējo partneri “Latvijas laikmetīgās mākslas centrs” (LLMC). © Kristīne Rožkalne -
2022. gada oktobris, pop-up kafejnīca “Hearing Voices Café”. Attēlā projekta dalībnieces. Projekts pievērsās demokrātijas, vārda un izteiksmes brīvības jēdzienu izvērtēšanai Atmodas laika Latvijas, Ukrainas kara un mūsdienu politiskās dažādības kontekstā. “Heraing Voices Café” notika laikmetīgās mākslas festivāla “Survival Kit 13” ietvaros sadarbībā ar ilgadējo partneri “Latvijas laikmetīgās mākslas centrs” (LLMC). © Kristīne Rožkalne -
2022. gada oktobris, projekta „Hearing Voices Café”skatlogs. Projekts pievērsās demokrātijas, vārda un izteiksmes brīvības jēdzienu izvērtēšanai Atmodas laika Latvijas, Ukrainas kara un mūsdienu politiskās dažādības kontekstā. Fotogrāfijas tapušas gleznošanas darbnīcā ar kolāžas elementiem "Zaļās debesis un zilā zeme", kad bērni domāja par lietām un notikumiem, kurus viņi vēlas aizsargāt un aizstāvēt. “Heraing Voices Café” notika laikmetīgās mākslas festivāla “Survival Kit 13” ietvaros sadarbībā ar ilgadējo partneri “Latvijas laikmetīgās mākslas centrs” (LLMC). © Kristīne Rožkalne -
2022. gada oktobris, projekta „Hearing Voices Café”skatlogs. Projekts pievērsās demokrātijas, vārda un izteiksmes brīvības jēdzienu izvērtēšanai Atmodas laika Latvijas, Ukrainas kara un mūsdienu politiskās dažādības kontekstā. Fotogrāfijas tapušas gleznošanas darbnīcā ar kolāžas elementiem "Zaļās debesis un zilā zeme", kad bērni domāja par lietām un notikumiem, kurus viņi vēlas aizsargāt un aizstāvēt. “Heraing Voices Café” notika laikmetīgās mākslas festivāla “Survival Kit 13” ietvaros sadarbībā ar ilgadējo partneri “Latvijas laikmetīgās mākslas centrs” (LLMC). © Kristīne Rožkalne -
2022. gada oktobris, piedāvājums ukrainas bēgļu bērniem un jauniešiem – grāmatas ukraiņu valodā. Piedāvājums tiek realizēts Gētes institūta Kijevā projekta “Валізка з книжками” (Koferis ar grāmatām) ietvaros. © Goethe-Institut Riga
© Goethe-Institut Riga / Kaspars Garda