Zaļās bibliotēkas
Pēkšņi parādījās ilgtspēja – un kāds tam sakars ar “jauno darbu” (New Work)

Brēmenes pilsētas bibliotēkas filiāle Vēgezakas pilsētrajonā cita starpā izceļas ar ilgtspējības tēmu. Vēgezakas pilsētas bibliotēkas vadītājs Martins Rencs skaidro, kā līdz tam nonākts:

Martin Renz

2020. gada sākumā mani un manu komandu piemeklēja tāds pats liktenis kā citas publiskās bibliotēkas: pandēmijas dēļ pasaule pēkšņi apgriezās kājām gaisā un līdz ar to arī darbs bibliotēkā. Tērzēšana ar iemīļotajiem klientiem, pasākumi bibliotēkā un ārpus tās – daudzas lietas, kas līdz šim bija veidojušas manas komandas ikdienas darbu un bija būtiskas arī manai profesionālajai pašizpausmei, vienā mirklī bija zudušas. Viss, kas man vēl palika, pirmkārt, bija mana vadītāja loma un pārsteidzoši daudz brīvības, kas man ļāva paskatīties uz lietām citādi: kad mainās visa pasaule, vai tu kā priekšnieks turpināsi business as usual – ierasto biznesu? Noteikti ir iespējams kaut kas vairāk...  

© Stadtbibliothek Bremen-Vegesack
Šādā izejas punkta situācijā es saskāros ar jēdzienu "jaunais darbs". Jāatzīst, ka līdz tam "jaunais darbs" man faktiski bija tikai modes vārds: kaut kas saistībā ar galda futbolu un augļu grozu, ka visi viens otru uzrunā ar “tu“ un dara, ko grib – vismaz tā es domāju. Līdz uzzināju, ka šis jēdziens "jaunais darbs" patiesībā slēpj sevī kaut ko pavisam citu. Šo terminu radījis filozofs Fritjofs Bergmanis, kurš „jauno darbu“ saistīja ar jautājuma izpēti, kā darba sistēmu pārveidot tā, lai cilvēki spētu darbā darīt to, ko viņi "patiešām, patiešām grib". Tas man šķita ievērojami interesantāk par galda futbolu. Un tad kādu dienu apraidē "Ceļā uz jauno darbu" es atklāju šī jautājuma versiju, kas savā ziņā uzšķīla pirmo dzirksteli: 

Kā darbs var kļūt par kaut ko tādu, kas cilvēkus stiprina, nevis vājina? 

Vai konkrēti: kā mēs savu ikdienas darbu bibliotēkā varam organizēt tā, lai mēs no tā gūtu enerģiju, bet nevis arvien no jauna ieguldītu tajā enerģiju, kas mums jāiegūst kur citur? 

Salīdzinoši ātri kļuva skaidrs: ja tas ir mūsu mērķis, tad mums līdzās virknei citu lietu ir nepieciešams "nolūks" (purpose), t. i., skaidrība par to, kāpēc un kā dēļ mēs to darām, kas ir mūsu virzītājspēks, kāda ir mūsu iestādes kā Vēgezakas pilsētrajona bibliotēkas nozīme un mērķi – redzējums par to, kur mēs patiesībā vēlamies nonākt. Šo redzējumu mēs izstrādājām kopā kā komanda. Sākām ar mājasdarbu. Es lūdzu kolēģus mājās veltīt pusstundu pārdomām par savu darbu un rast savas personīgās atbildes uz šādiem jautājumiem:  

© Stadtbibliothek Bremen-Vegesack Kāpēc jūs strādājat šo darbu? Kas ir tas, kas katru rītu liek jums celties un doties uz šo namu? Kāda jūsu skatījumā ir šīs bibliotēkas pastāvēšanas jēga? Kāds tēls, jūsuprāt, šai bibliotēkai būtu nepieciešams? Par kādām vērtībām mēs vēlamies iestāties? Un kas, jūsuprāt, ir vissvarīgākās lietas, ko šī bibliotēka var piedāvāt saviem apmeklētājiem? 
 
Kā jau teicu, nepietika vien ar atbildēm uz šiem jautājumiem. Drīzāk šķiet, ka šeit ir atklājies jauns pastāvīgs uzdevums, jo acīmredzot ceļā uz "jauno darbu" mērķis ir ceļš. Vispirms vajadzēja kritiski pārskatīt vēl daudzas lietas, lai pārliecinātos, vai tām ir jēga, un, ja nepieciešams, tās pilnībā mainīt, bija jāmeklē un jāveido jaunas saziņas formas, jāatrod jauni lēmumu pieņemšanas un līdzdalības veidi. Viedokļu apmaiņa par šiem jautājumiem izrādījās pats pirmais, bet pārsteidzoši vērtīgais solis šajā ceļā, un manā skatījumā man un manai komandai bija kaut kas līdzīgs starta šāvienam:
pēkšņi atbrīvojās enerģija un pieauga motivācija. Tas galu galā noveda pie veselas virknes jauninājumu, par kuriem priecājas mūsu apmeklētāji.

Pa to laiku papuve aiz ēkas ir kļuvusi par bibliotēkas dārzu, kur kopā ar Bibliotēku apvienību un tautas augstskolu tiek organizēti vispārizglītojoši pasākumi par ekoloģisko izglītību, un kurus mūsu bibliotēku apvienības bitītes apgādā ar bibliotēkas medu. Tur ir apmaiņas plaukts ikdienas lietām, kuras ir pārāk labas, lai izmestu, un sēklu bibliotēka. Tiek izdomāti un ieviesti pilnīgi jauni pasākumu formāti. Viens no tādiem ir „Ilgtspējas pēcpusdiena“, kurā bibliotēka bija sākuma un finiša punkts rajona sakopšanas akcijai "Sakop savu pilsētu!". Pēc tam brīvprātīgie, kas dalās ar pārtiku, aicināja cilvēkus uz pikniku bibliotēkas dārzā, kam sekoja klimata aktīvistu organizēta viktorīna par klimatu un apģērbu apmaiņas birža. 

Pēkšņi parādījās ilgtspēja, un tā vairs nebija tikai kā fona troksnis, bet gan centrālā un redzamā tēma. Bibliotēka kļūst zaļāka, tās tīkls – lielāks, un piedāvājums mūsu apmeklētājiem vēl nedaudz krāsaināks. Un vislabākais šajās pārvērtībās ir tas, ka šīs lietas notiek nevis tādēļ, ka tās kāds pasūtījis, bet gan tāpēc, ka šajā bibliotēkā strādā cilvēki, kuri tās ir identificējuši kā kaut ko tādu, kas liek viņiem augt, no kā viņi smeļas spēku. Cilvēki, kuri šīs lietas "patiešām, patiešām grib". 
Pirmo reizi publicēts Blog dbv