Strādāt kā Kafkam
Desmit ģēniji, kuru maizes darbs ir neiedomājama profesija

Francs Kafka bija ne tikai rakstnieks – savas dzīves laikā, lai savilktu galus kopā, viņam allaž vajadzēja piestrādāt. Tāds viņš nebija vienīgais. Minēsim desmit radošas personības, kurām nācās veikt vienmuļu un šķietami absurdu darbu.

Giljermo Martiness

Francs Kafka (1883–1924), “Pārvērtībaˮ, “Processˮ un “Pilsˮ autors, pirmais modernais rakstnieks – tas, iespējams, ir vispopulārākais Prāgas mākslinieka nodarbošanās apraksts. Bet Kafka bija arī ierēdnis Valsts Strādnieku negadījumu apdrošināšanas iestādē. Savrup no rakstīšanas kaislības Kafka tur dienu no dienas veica neiedomājami garlaicīgu un monotonu kancelejas darbu. No 1908. līdz 1922. gadam viņš katru dienu no plkst. 8.00 līdz 14.00 devās uz iestādi, lai papildus saviem nelielajiem rakstnieka ienākumiem nopelnītu regulāru algu. Taču tas nebija viņa vienīgais algas darbs. 1911. gadā viņš uz laiku strādāja ģimenes uzņēmuma Prager Asbestwerke Hermann & Co vadībā.

Darbā rod iedvesmu romāniem

Arī Marks Tvens (Mark Twain, 1835–1910), ko visa pasaule pazīst kā tādu nemirstīgu darbu kā “Toma Sojera piedzīvojumiˮ un “Haklberija Fina piedzīvojumiˮ autoru, savu karjeru sāka dažādās profesijās, kuras bija jūdzēm tālu no rakstniecības. Semjuels Lenghorns Klemenss, kā patiesībā sauca šo amerikāņu rakstnieku, bija tvaikoņa kapteinis, karavīrs Amerikas pilsoņu karā, strādnieks kalnrūpniecībā Nevadā, kokmateriālu tirgotājs un visbeidzot žurnālists

Stella Rimingtone (*1935) savu pirmo romānu sarakstīja 2004. gadā, bet ilgu laiku pirms tam, no 1992. līdz 1996. gadam, viņa bija pirmā sieviete, kas vadīja britu slepeno dienestu, plašāk pazīstamu kā MI5. Šī pieredze iedvesmoja londonieti Stellu Vaithausu (Stella Whitehouse), kā viņu sauca pirms laulībām, uzrakstīt savu pirmo lielo romānu “At Risk” par perfekti maskētu teroristu uzbrukumu. Vēlāk viņa sarakstīja vēl citus kriminālromānus.

Sākums vienmēr ir grūts

Vispirms sekretāre Pentagonā un vokāliste, tad veiksmīga aktrise. Tāda ir Taradži Hensones (Taraji P. Henson) (*1970) profesionālā pieredze. Vakaros viņa dziedāja un dejoja uz kruīza kuģa, bet no rītiem, tāpat kā daži viņas ģimenes locekļi, strādāja valdībai. Taču tikai 2001. gadā viņa kļuva pēkšņi slavena ar lomu filmā “Baby Boyˮ.

Henrijs Millers (1891–1980) bija viens no tiem literātiem, kurus 20. gadsimtā skāra cenzūras iestāžu roka. Pirms kļuva par rakstnieku, viņš ieņēma personāla vadītāja amatu Western Union Telegraph Company. Autors tādiem romāniem kā “Vēža tropsˮ un “Mežāža tropsˮ literatūrā parādījās tikai četrdesmit gadu vecumā. Provokatīvā satura dēļ cenzūra viņa darbus aizliedza, tomēr tie ietekmēja tā dēvētās bīta paaudzes rakstniekus.

Garlaicība plašajās biroju telpās

Vollesa Stīvensa (Wallace Stevens, 1879–1955) pieredze būtiski neatšķiras no mūsu varoņa Kafkas gadījuma. Amerikāņu dzejnieks strādāja apdrošināšanas nozarē, precīzāk, kompānijā Hartford Accident and Indemnity, kurā viņš bija jurists. Patiesībā viņš tur strādāja līdz pat savai nāvei, un tas nozīmē, ka viņam līdz mūža galam aizraušanos ar literatūru nācās apvienot ar darbu birojā.

Un kas būtu noticis, ja Hārpera Lī (Harper Lee, 1926–2016) būtu turpinājusi strādāt par telefona operatori aviokompānijā, kurā viņa veica biļešu rezervācijas? Visticamāk – nekad nebūtu lasījuši vienu no slavenākajiem Amerikas 20. gadsimta romāniem “Kas nogalina lakstīgaluˮ. Hārpera Lī pameta Eastern Airlines tikai tāpēc, ka kāds draugs viņai ieteica atlicināt laiku literārajai karjerai. Viņa sekoja drauga padomam un drīz pēc tam publicēja savu slavenāko grāmatu.

Personas un lomas saplūšana

Vārds Majima Bjalika (Mayim Bialik, *1975), iespējams, ir mazāk pazīstams nekā vārds Eimija no seriāla “The Big Bang Theoryˮ. Taču tā ir viena un tā pati persona: Majima Bjalika spēlē Eimjas lomu. Kaliforniete septiņus gadus veltīja studijām un pēc profesijas ir neirozinātniece. Tagad viņa aktrises karjeru apvieno ar akadēmisko apmācību, dažādos formātos saprotamā veidā skaidrojot zinātniskas tēmas.

Džefrijs Ouenss (Geoffrey Owens, *1961) kļuva slavens, uzstājoties pazīstamajā seriālā “The Cosby Showˮ. Tajā laikā tikai retais zināja, ka viņš iepriekš bija strādājis lielveikalā Trader Joe's. Kad viņš to publiski pateica, daudzi cilvēki sociālajos tīklos viņu izsmēja. Bet tikpat zibenīgi uzradās pretējie viedokļi: viņu atbalstīja visiem zināmas izklaides industrijas slavenības un daudzi citi sociālo mediju lietotāji. “Nav profesiju, kas būtu labākas par citām. Katrs darbs ir svarīgs un vērtīgs,ˮ vēlāk uzsvēra aktieris.

Vēl aktuālāka ir Pētera Heina (Peter Hein, *1957), vācu pankgrupas “Fehlfarbenˮ dziedātāja, pieredze. Intervijā žurnālam Der Spiegel viņš apgalvo, ka mūzika viņu nekad nespētu nodrošināt materiāli. “Ar to varbūt pietiktu vienam labam atvaļinājumam, ne vairāk,ˮ viņš kodolīgi rezumē. Viņam vienmēr būs cits darbs: “Tā bija pirms “Fehlfarbenˮ, tā ir “Fehlfarbenˮ laikā un būs arī pēc tam," viņš teica, atsaucoties uz grupas panākumiem pirms dažiem gadu desmitiem. Pankroka dziedātājs nolēma, ka labāk grib būt strādnieks ar nedrošu dzīvi, nevis popzvaigzne. Tā nu viņš uz savas ādas izbaudīja, ka ekonomikas krīzes vienmēr vispirms skar tos, kuri darba tirgū ir visneaizsargātākie.

Pelnīt iztiku ar mākslu – kino, literatūru vai mūziku – parasti nav viegli, vismaz ne sākumā. Dažkārt aicinājuma, bet lielākoties tīras nepieciešamības dēļ daudzas vēlāk slavenas personības ir spiestas vismaz uz laiku pelnīt iztiku citās jomās. Dažiem izdodas apvienot abus aspektus. Kafka pats pierādīja, ka darbs ne vienmēr ir pretrunā ar iedvesmu un iztēli. Cik daudz cilvēku, kuru darbs pirmajā acu uzmetienā šķiet vienkāršs un garlaicīgs, slēpj sevī pavisam citu, radošu, pasauli?