Mākslīgais intelekts un vēlēšanas
Ir jāglābj demokrātija

Viltota politiķes balss, MI atbalstīti robotu zvani vai fiktīvs TV raidījumu vadītājs – mākslīgais intelekts piedāvā plašu jaunu iespēju klāstu dezinformācijas izplatīšanai. Globālo krīžu laikā tas ir reāls drauds demokrātijai.

Dens Gilmors

Demokrātijas atbalstītājiem 2024. gadā ir milzīgs uzdevums – glābt demokrātiju. Līdz šim vēl nepieredzēti liela vēlēšanu viļņa laikā mēs visā pasaulē saskaramies ar pieaugošiem draudiem sistēmai, ko amerikāņi dēvē par ‟valdīšanu no tautas, tautas vārdā un tautas labāˮ (government of the people, by the people, and for the people).

2024. gadā aptuveni 40 valstīs iedzīvotāji ievēlēs jaunu valdību. Kad rudenī ASV tiks atvērtas vēlēšanu urnas, vēlēšanas lielākajā daļā citu valstu jau būs notikušas. Ņemot vērā šo faktu, mums jāpievērš īpaša uzmanība demokrātiskās līdzdalības stūrakmenim, kas bijis apdraudēts jau pirms digitālā laikmeta – uzticamai informācijai. Jauna tendence tagad ir ģeneratīvais mākslīgais intelekts, ko parasti apzīmē ar MI. Aiz šī saīsinājuma slēpjas daudz nozīmju, iespēju un arī briesmu. Ģeneratīvais MI sabiedrības uzmanības lokā nonāca tikai pirms gada, kad tika izveidots sarunbots ChatGPT. Vai tas ir svētība vai drauds – varbūt ne viens, ne otrs? Drīz gūsim skaidrāku priekšstatu.

Pirmās pazīmes, maigi izsakoties, nav īsti labvēlīgas. Minēsim dažus nesenus piemērus: Financial Times ziņo, ka Bangladešā valdību atbalstoši plašsaziņas līdzekļi un influenceri ir izplatījuši ‟MI radītu dezinformāciju, kas radīta, izmantojot lētus MI jaunuzņēmumu radītus rīkusˮ. Wired ziņo, ka nesen notikušajās vēlēšanās Slovākijā izplatīti viltoti audioieraksti, kuros izmantota kandidāta balss, lai vājinātu viņu pozīciju. ASV ziņu aģentūra Associated Press ziņo, ka kandidāti ir sākuši izmantot MI robotzvanu sistēmas, lai ar automatizētiem zvaniem radītu interesi par sevi vai citiem politiskajiem kandidātiem.

Lai gan šie gadījumi ir satraucoši, tie liekas savstarpēji nesaistīti. Pagaidām arī nešķiet, ka tiem būtu centrāla vieta organizētā kampaņā, kuras mērķis ir destabilizēt liberālās demokrātijas visā pasaulē. Tomēr tie, kuri regulāri izmanto maldināšanu kā daļu no sava pārliecināšanas arsenāla, ļoti rūpīgi izpētīs jaunās iespējas un, ja būs iespējams, plaši tās pielietos.

MI palīdz antidemokrātiskajiem spēkiem

Pašreizējais MI bums notiek laikā, kad saasinās globālas eksistenciālas krīzes. Kari un klimata izmaiņas izraisa masveida migrācijas un ekonomisko nelīdzsvarotību. Šo un citu krīžu rezultāts ir liela sabiedrības nedrošība un nereti pat labējā populisma uzplaukums – daži no tā piekritējiem ir atklāti fašisma atbalstītāji, savukārt daudzi citi nicina demokrātiju.

MI ir galvenais spēlētājs mūsu informācijas pasaules nepielūdzamajā un straujajā attīstībā. Kopā ar citiem spēcīgiem saziņas rīkiem tas palīdz ļaunprātīgiem propagandistiem, kas atbalsta antidemokrātiskus spēkus. Neraugoties uz daudzu cilvēku centieniem, kuri vēlas palīdzēt sabiedrībai atmaskot melus, šie maldus veicinošie spēki tikai pieaug.

Neaizmirsīsim, ka šobrīd ģeneratīvais MI vēl ir tikai attīstības sākumstadijā. Taču, lai gan plašsaziņas līdzekļi un dažādas interešu grupas, iespējams, ir pārspīlējušas tā tūlītējo ietekmi un potenciālu, to nevajadzētu novērtēt par zemu. Tas ir visnotaļ aizraujošs un potenciāli varens rīks, kuram beigu beigās ir pa spēkam izraisīt revolūciju.

Tā pirmā nozīmīgā ietekme uz politiku varētu būt citu digitālo tehnoloģiju, kuras jau ietekmē vēlēšanu procesu, papildināšana. Kampaņu rīkotāji labi zina, kā precīzi mērķēt uz nelielām vēlētāju grupām. Drīzumā vēlētāji saņems veselu gūzmu personalizētu ziņojumu, kas būs individuāli pielāgoti tieši viņiem. Sociālo mediju platformas tagad pārplūdina viltus kontu boti, kas izplata melus. To nolūks bieži vien ir samazināt vēlētāju aktivitāti, taču līdz šim tie ir bijuši diezgan neiedarbīgi instrumenti. Drīzumā ļaundari aprīkos botus ar sarežģītiem MI radītiem pārliecināšanas līdzekļiem un pielietos tos daudz precīzāk.

Fiktīvie ziņu diktori gan nebūs redzami TV lielākajos kanālos, taču sociālajos tīklos tiks plaši izplatīti MI radīti klipi un reālu žurnālistu imitācijas. Dažas platformas cenšas ierobežot šo tendenci. Tomēr pamanīt visu, kas tiek ievadīts milzīgajos sociālo mediju tīklos, nav iespējams.

Mums ir jāsaprot: pat ja kāds maģiskā kārtā no publiskās sfēras izdzēstu visu MI optimizēto nepatieso informāciju, galvenā problēma joprojām paliktu neatrisināta. Žurnālistiem patīk uzbrukt sociālajiem medijiem par to, ka to saturs dara lietotājus par muļķiem. Tomēr lielākie ziņu portāli ASV un citur jau gadu desmitiem paši izplata dezinformāciju. Domājams, ka ASV iedzīvotāji no Ruperta Mērdoka kanāla Fox News saņem vairāk maldinošu ziņu nekā no visiem tiešsaistes troļļiem kopā. Visā pasaulē spēcīgas korporācijas, bieži vien sadarbībā ar valdībām, regulāri iesaistās propagandas kampaņās. Ja jau mēs nespējam atturēt korporācijas no publiskās sfēras saindēšanas, tad rast visaptverošus risinājumus pret MI darbinātu tiešsaistes dezinformāciju būs patiesi grūts uzdevums.

Tomēr mums ir jāmēģina. Mums ir vairākas iespējas, tostarp regulējums, cenzūra, pretpasākumi un sabiedrības izglītošana.

Atklāšana, regulējums un medijpratība

ASV Brenana Tieslietu centrs, kas cīnās par brīvām un godīgām vēlēšanām, ir viens no daudzajiem stingra regulējuma atbalstītājiem. Decembrī šī organizācija publicēja izpētes ziņojumu “MI dziļo viltojumu un sintētisko plašsaziņas līdzekļu regulēšana politiskajā arēnā” (Regulating AI Deepfakes and Synthetic Media in the Political Arena). Tajā skaidroti regulējuma darbības principi un sniegti piemēri pasākumiem, kuri aizsargā vēlēšanu procesu. Ziņojumā ir pieliktas lielas pūles, lai līdzsvarotu konkurējošās intereses. Tomēr to nekādi nevar samērot ar demokrātiskās sabiedrības vārda brīvības augsto vērtību – galu galā ideja regulēt melus nozīmē to, ka tiek regulēti arī izteikumi, kuriem neapšaubāmi būtu jāpaliek legāliem. Regulēšana gan ir iespējama, bet tā vienmēr ir saistīta ar problēmām.

Tāpēc ir iedarbīgāki pretpasākumi. Mums ir vajadzīgi labāki rīki, lai atpazītu sintētiskos plašsaziņas līdzekļus un to motivāciju, kā arī lai atmaskotu vai apstiprinātu to saturu. Programmatūru pakalpojumi, kas apgalvo, ka atpazīst MI radītos tekstus, ir izrādījušies pilnīgi neuzticami. Tas padara tos bīstamus. Open-Source-Intelligence projektos, piemēram, vienā no Eiropas projektiem Bellingcat.com, izšķirošais faktors ir cilvēks. Cilvēku un mašīnu intelekta apvienojums vismaz īstermiņā šķiet labs pamats šim uzdevumam.
 

Vēl viens iespējamais pretpasākums, kas pašlaik tiek izstrādāts, ir digitālā mediju marķēšana to radīšanas brīdī. To darot, jābūt garantijai, ka marķējums tiek saglabāts, ja saturs tiek nodots tālāk un mainīts. Satura autentifikācijas iniciatīvā sadarbojas uzņēmumi, universitātes un citas interešu grupas, lai izstrādātu atbilstošu tehnoloģiju. Iniciatīva ir daudzsološa, taču tā vēl ir tikai sākumposmā un izvirza dažādus sarežģītus jautājumus par plašsaziņas līdzekļu kontroli.

Izglītība ir ilgtspējīgākais un labākais risinājums. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apmācība, kas Eiropā ir plašāk izplatīta nekā ASV, nodrošina pamatu tam, lai mediju patērētāji un veidotāji paši spētu pieņemt pareizus spriedumus. Vai tas var mūs pasargāt no profesionālās propagandas un melu plūdiem? Mēs vēl nezinām. Taču, ja mēs pat nemēģināsim ar visaptverošām un pastāvīgām programmām sasniegt visu vecumu cilvēkus, mūs gaida tumša nākotne.